![]() | Romans Adelheims1881–1938patologanatoms |
Romana Adelheima fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1934. gads.
Patoloģiskā
anatomija pētī audu un orgānu pārmaiņas slimā organismā. Tās kā akadēmiskas
disciplīnas pamatlicējs Latvijā ir profesors Romans Adelheims. Tiesa gan,
miroņu uzšķēršana mācību vai tiesu ekspertīzes nolūkā notikusi jau pāris
gadsimtus pirms viņa, piemēram, Rīgā anatomiskais teātris minēts 1736. gadā,
bet pirmā patoloģiskās anatomijas nodaļa Rīgas pilsētas 1. slimnīcā izveidota
1883. gadā.
R. Adelheims dzimis 1881. gada 14. augustā Rēvelē (Tallinā) advokāta ģimenē. Beidzis vietējo Nikolaja ģimnāziju 1901. gadā un studējis Tērbatas universitātē (ar pārtraukumu 1905. gadā Bāzelē, Šveicē) līdz 1907. gadam, par studiju darbu apbalvots ar zelta medaļu, bet pēc diploma saņemšanas turpat Patoloģijas institūta prozektora palīgs līdz 1910. gadam, uzsākot pētījumus profesora Vjačeslava Afanasjeva (1859–1942) vadībā. Šai laikā viņš palīdzējis sagatavot doktora disertāciju vēlāk pazīstamajam neiroķirurgam akadēmiķim Nikolajam Burdenko (1876–1946). Dažus turpmākos gadus R. Adelheims pilnīgoja zināšanas Minhenē, Greifsvaldē, Berlīnē un Pēterburgā.
No 1913. gada R. Adelheims strādāja Rīgā un bija pilsētas 2. slimnīcas prozektūras vadītājs, līdztekus arī 1. slimnīcā, Bērnu slimnīcā u.c. ārstniecības iestādēs. 1914. gadā viņš nodibināja un turpmāk vadīja Rīgas Pastēra institūtu, kurā potēja traku vilku un suņu sakostus cilvēkus.
Nodibinoties LU Medicīnas fakultātei, R. Adelheims uzņēmās patoloģiskās anatomijas docēšanu un 1920. gadā tika ievēlēts par docenta v.i., bet 1923. gadā – par vecāko docentu. Tai pašā 1923. gadā viņš aizstāvēja Dr. med. disertāciju par Pirmā pasaules kara laikā vācu armijas plaši lietoto indīgo kaujas gāzu izraisīto bojājumu patoloģisko anatomiju un patoģenēzi (pirmā Latvijā aizstāvētā medicīnas doktora disertācija!) un 1925. gadā tika ievēlēts par profesoru.
Profesora R. Adelheima zinātniskās intereses bija saistītas ar infekcijas un parazitāro slimību patoloģisko anatomiju, smadzeņu un aknu patoloģiju, pirmais Latvijā viņš pievērsās ģeogrāfiskās patoloģijas pētījumiem (kākšļa izplatība), interesējās arī par iedzīvotāju veselības aprūpes, sanitārijas un medicīnas vēstures jautājumiem. Kopā ar farmakologu Eduardu Renci 1938. gadā viņš publicēja monogrāfiju par ķīmiskām kaujas vielām un aizsardzību pret tām.
Profesors Romans Adelheims pēkšņi miris 1938. gada 7. novembrī Rīgā ar sepsi pēc nejaušas inficēšanās darbā. Dažas nedēļas pirms tam Vācu dabaspētnieku akadēmija Leopoldina bija viņu pagodinājusi, ievēlot par savu locekli. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos, kur apbedījuma vieta nav saglabājusies.
Literatūra: