![]() | Jēkabs Alksnis1870–1957ķirurgs |
Laika posmā starp abiem pasaules kariem vadošais ķirurgs Latvijā bija profesors Jēkabs Alksnis. Viņš atstājis vērtīgu zinātnisko mantojumu, bijis prasmīgs ārsts un pedagogs, mediķu sabiedriskās dzīves rosinātājs.
J. Alksnis dzimis 1870. gada 21. augustā Durbes pagasta Ķiviļos galdnieka ģimenē. Pēc Liepājas Nikolaja ģimnāzijas beigšanas 1890. gadā viņš studēja Tērbatā un 1895. gadā saņēma ārsta diplomu. Bija Lazdonas draudzes ārsts, 1897. gadā iesaukts Krievijas armijā un dienēja Polijā, piedalījās krievu un japāņu karā, 1907. gadā profesora Sergeja Fjodorova (1869–1936) vadībā Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā aizstāvēja doktora disertāciju par urīnvada operācijām un turpmāk līdz 1910. gadam dienēja Liepājā, kur palika arī pēc atvaļināšanas un 1912. gadā uzcēla savu klīniku Graudu ielā 28 (ar piemiņas plāksni iezīmēta 1990. gadā). Pirmā pasaules kara laikā viņš atkal tika iesaukts armijā un bija kara ārsts frontē un lazaretes priekšnieks Vitebskā. Atgriezies Liepājā 1918. gadā, J. Alksnis bija Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas priekšnieks un ārsta pulkveža dienesta pakāpē Lejaskurzemes kara apgabala vecākais ārsts līdz 1920. gadam.
Pēc jaundibinātās LU Medicīnas fakultātes aicinājuma pārcēlies uz Rīgu, J. Alksnis tika ievēlēts par docentu un 1924. gadā – par profesoru un Fakultātes ķirurģijas klīnikas vadītāju (līdz 1940. gadam). No 1931. līdz 1933. gadam viņš bija fakultātes dekāns, 1930. un 1931. gadā – arī fakultātes klīniskās pamatbāzes Rīgas pilsētas 2. (tagad P. Stradiņa klīniskās universitātes) slimnīcas medicīniskais direktors. Vēl profesors bija „Latvijas Ārstu Žurnāla” dibinātājs un redaktors no 1923. līdz 1939. un no 1942. līdz 1944. gadam, Latvijas Ārstu profesionālās savienības priekšnieks no 1926. līdz 1930. gadam un Latviešu ārstu biedrības priekšnieks no 1929. līdz 1932. gadam. Viņš izaudzināja spēcīgu latviešu ķirurgu jauno paaudzi. Veicis pētījumus operatīvajā uroloģijā, abdominālajā ķirurģijā, anestezioloģijā, karalauka ķirurģijā un latviešu tautas medicīnā, sekmējis Latvijas medicīnas iziešanu Eiropas apritē.
Profesors J. Alksnis saņēmis pelnītu atzinību Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiras 1927. gadā un 2. šķiras 1935. gadā, vairāku Krievijas ordeņu, Kauņas universitātes goda doktora un Somijas Ārstu biedrības un Latviešu ārstu biedrības goda biedra u.c. veidā.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā profesors Jēkabs Alksnis devās uz Vāciju un 1948. gadā tālāk uz Angliju. Miris 1957. gada 7. martā Londonā, pelni pārbedīti Rīgas Meža kapos 1995. gadā. 1970. gadā ārzemēs publicēta viņam veltīta grāmata un 1999. gadā Rīgā – rakstu krājums.
Literatūra:
1. Acta medico-historica
Rigensia, 4. sēj. Rakstu krājums veltīts Jēkaba Alkšņa dzimtai un viņa meitai
Austrai Liepiņai. R., 1999. 476 lpp.
2. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
3. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920,
648 lpp.
4. Prof. Dr. med. Jēkabs Alksnis. Dzīves stāsts. Atmiņas. Darbi. Vesterosa,
1970. 238 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.
6. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011.
499 lpp.
7. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.