![]() | Pēteris Sniķers1875–1944 dermatovenerologs, militārārsts |
Nodibinot LU Ādas un veneriskās slimības katedru 1922. gadā, Pēteris Sniķers lika šīs disciplīnas kā augstskolas mācību priekšmeta pamatus Latvijā, bet izveidojot Latvijas armijas sanitāro pārvaldi 1919. gadā, – militārmedicīnas pamatus jaunajā republikā.
P. Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos zemnieka ģimenē. Absolvējis Rīgas Nikolaja ģimnāziju 1896. gadā, viņš devās uz Pēterburgu, kur Kara medicīnas akadēmijā 1901. gadā ieguva ārsta diplomu, trīs gadus specializējās dermatovenerologa profesora Timoteja Pavlova (1860–1932) klīnikā un 1904. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par papulonekrotiskā tuberklīda būtību. Tajā cita starpā viņš konstatēja, ka tuberkulīna ierīvēšana slimnieka ādā izsauc vietēju reakciju, taču to pienācīgi novērtēt nespēja, un pasaules mēroga atklājuma slava viņam gāja secen. P. Sniķers dienēja Rīgas kara hospitālī, piedalījās Pirmajā pasaules karā, arī latviešu strēlnieku vienībās, līdztekus no 1916. līdz 1918. gadam lasīja privātdocenta kursu sifilidoloģijā Tērbatas universitātē.
1919. gadā P. Sniķers piedalījās LU un tās Medicīnas fakultātes dibināšanā, 1921. gadā tika ievēlēts par docentu un 1923. gadā – par profesoru, vadīja Ādas un venerisko slimību katedru un no 1933. līdz 1935. un no 1937. līdz 1939. gadam bija fakultātes dekāns. Publicēja darbus par venerisko slimību diagnostiku, terapiju un profilaksi.
No 1919. līdz 1933. gadam P. Sniķers bija Latvijas armijas Kara sanitārās pārvaldes priekšnieks, 1923. gadā viņam piešķirta ārsta ģenerāļa dienesta pakāpe. Sabiedriskā jeb nevalstiskā jomā P. Sniķers no 1932. līdz 1938. gadam bija Latviešu ārstu biedrības priekšnieks, no 1921. līdz 1937. gadam – Latvijas Baltā Krusta biedrības priekšnieks un no 1934. līdz 1937. gadam – Vēža apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš bija arī pazīstams mecenāts, savāca plašu mākslas darbu kolekciju.
Profesors Pēteris Sniķers apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1926. un 2. šķiru 1928. gadā, Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Sarkanā Krusta Goda krustu, pieciem Krievijas impērijas ordeņiem, kā arī Lietuvas, Polijas un Igaunijas ordeņiem. Viņš miris 1944. gada 5. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos. 1993. gadā atklāta P. Sniķera piemiņas plāksne pie nama Rīgā, Brīvības ielā 39 (kas celts pēc viņa pasūtinājuma un viņam arī piederējis). Godinot savu dibinātāju, studentu korporācija Fraternitas Metropolitana 1996. gadā nodibinājusi Pētera Sniķera medaļu, ar kuru apbalvo savus ievērojamākos filistrus.
Literatūra: