Nikolajs Andrejevs

1930–2002
kardiologs
Republikas informācijas un skaitļošanas centra vadītājs Nikolajs Andrejevs. Fotogrāfs: L.Balodis. Rīga, 1970. gads.         


            No sava skolotāja profesora Kristapa Rudzīša profesors Nikolajs Andrejevs mantojis nerimtīgu zinātkāri, milzu darbaspējas, lielisku asprātību, fenomenālu atmiņu. Latgales zemnieka dēls, dzimis 1930. gada 24. augustā Daugavpils apriņķa Biķerniekos, pēc izcili absolvētās RMI Ārstniecības fakultātes 1958. gadā atgriezās Daugavpilī, kur četrus gadus vadīja pilsētas slimnīcas terapijas nodaļu, un tikai pēc tam devās iekarot akadēmiskās virsotnes Rīgā.

            Par N. Andrejeva pamatdarba vietu kļuva RMI Iekšķīgo slimību propedeitikas un diagnostikas katedra, kur sākotnēji viņš bija aspirants un asistents, 1965. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju „Mukoīdu vielu sastāva izmaiņas asinīs reimokardīta laikā” un 1970. gadā doktora disertāciju „Lēni norisošais reimokardīts: klīniskā aina, bioķīmija, imunoloģija”, 1971. gadā tika ievēlēts par profesoru un no 1973. līdz 1995. gadam bija šās katedras vadītājs. Te tapa lieti noderīgās mācībgrāmatas studentiem un ārstiem (ar līdzautoriem) „Iekšķīgās slimības” (1971), „Arteriālās hipertensijas” (1981) un „Praktiskā kardioloģija” (1984).

            Līdztekus N. Andrejevs kā Veselības aizsardzības ministrijas galvenais speciālists medicīnas kibernētikā no 1969. gada un Republikas informācijas un skaitļošanas centra vadītājs no 1971. līdz 1976. gadam uzsāka jaunu un svarīgu virzienu, ieviešot skaitļošanas tehniku un matemātiskas metodes kardioloģijā, reimatoloģijā un veselības aizsardzības pārvaldē.

            Vēl svarīgāka bija Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūta izveidošana 1977. gadā, kura direktors N. Andrejevs bija līdz 1990. gadam, līdztekus arī Kardioloģijas centra vadītājs P. Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Kopā ar līdzstrādniekiem un kolēģiem 1982. gadā N. Andrejevs kā grupas vadītājs „par galveno sirds un asinsvadu slimību jaunu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādāšanu un ieviešanu veselības aizsardzības praksē” tika apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju, bet jau līdz tam, 1980. gadā, viņam tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums.

            Profesors N. Andrejevs veicis pētījumus reimatoloģijā, kardioloģijā, medicīnas informātikā un geriatrijā, publicējis 400 darbus, tostarp astoņas monogrāfijas un mācībgrāmatas, vadījis 12 disertācijas.

            Kļuvis par valsts emeritēto zinātnieku 1996. gadā, profesors no 1998. gada docēja interno medicīnu un geriatriju atjaunotajā LU Medicīnas fakultātē, 2002. gadā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru. Drīz pēc tam miris 2002. gada 19. augustā Rīgā, apbedīts dzimto Biķernieku kapsētā.

Literatūra:
1. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1998–2008 / sast. A. Vīksna. R., 2008. 199 lpp.
2. Mūžībā aizgājis studiosus – profesors, valsts emeritētais zinātnieks Nikolajs Andrejevs // Latvijas Ārstu Žurnāls, 2002, 7./8. nr., 59. lpp.
3. Profesors Nikolajs Andrejevs. Biobibliogrāfiskais rādītājs / sast. G. Trifonova. R., 2005. 95 lpp.
4. Stradiņa slimnīca. Rakstu vainags deviņdesmitgadē / sast. A. Vīksna. R., 2000. 363 lpp.


Nikolajs Andrejevs, Rīgas Medicīnas institūta Iekšķīgo slimību propedeitikas un diagnostikas katedras aspirants. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1964. gads.



Nikolajs Andrejevs analizē elektroniskās skaitļojamās mašīnas uzstādītās diagnozes. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1972. gads.



Nikolajs Andrejevs, Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80.gadi.



Nikolajs Andrejevs, Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80.gadi.



Nikolajs Andrejevs, Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80.gadi.



Nikolajs Andrejevs, Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa Republikas klīniskajā slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80.gadi.



Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūta direktors Nikolajs Andrejevs. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80. gadu sākums.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .