Jūlijs Anšeļevičs

1931–2004
internists
 Jūlija Anšeļeviča fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 90. gadi.        

            Gandrīz vai viss Jūlija Anšeļeviča dzīvē norisa strauji un notika agri, pateicoties viņa neatlaidībai, apdāvinātībai un lielām darba spējām. Dzimis 1931. gada 23. janvārī ārsta ģimenē Rīgā, 16 gadu vecumā viņš beidza Rīgas 18. vidusskolu, 22 gadu vecumā – RMI Ārstniecības fakultāti, 27 gadu – aizstāvēja pirmo un 35 gadu vecumā – otro disertāciju, 30 gadu vecumā tika ievēlēts par docentu un 37 gadu – par profesoru, utt., bet labāk visu pēc kārtas.

         Pirmā darba vieta pēc augstskolas 1953. gadā J. Anšeļevičam bija Jelgavas pilsētas slimnīca, bet jau nākamā gadā viņš ataicināts uz RMI par Iekšķīgo slimību propedeitikas un diagnostikas katedras aspirantu, pēcāk asistentu, un profesora Ernesta Burtnieka vadībā 1958. gadā aizstāvēja kandidāta darbu „Sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa izpētes materiāli plaušu tuberkulozes klīnikā”. 1962. gadā J. Anšeļevičs pārgāja darbā uz Hospitālās terapijas katedru (vēlāk 1. iekšķīgo slimību katedra), 1966. gadā aizstāvēja doktora disertāciju „Dažādu koronārās mazspējas formu salīdzinošs raksturojums” un no 1966. līdz 1999. gadam bija katedras vadītājs. Vēl Latvijas Kardiologu zinātniskās biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs no 1972. līdz 2000. gadam un Rīgas Stradiņa universitātes Senāta priekšsēdētājs no 1997. gada.

            Profesors veicis pētījumus galvenokārt kardioloģijā, internajā medicīnā un farmakoterapijā, publicējis 360 darbus, to vidū desmit grāmatas un monogrāfijas, piemēram (daļa ar līdzautoriem): „Neatliekamā terapija” (1962), „Neatliekamā diagnostika un ārstēšana terapeita praksē” (1973), „Kuņģa sulas parciālā sekrēcija” (1974), „Hepatoloģijas pamati” (1975), „Adrenerģiskie procesi un kuņģa sekrēcija” (1976), „Plaušu artērijas trombembolija” (1983), „Elektrokardiogrāfijas pamati” (1984, 1990), „Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā” (1985), „Iekšķīgo slimību klīniskā farmakoterapija” (1994). Profesors izveidojis internistu un kardiologu zinātnisko skolu, vadījis 15 disertācijas darbus.

            Godinājumi un apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātais ārsts (1975) un Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1981), LPSR Valsts prēmijas laureāts (1977), Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1989) un īstenais loceklis jeb akadēmiķis (1992), valsts emeritētais zinātnieks (1999), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs (2001).

               Profesors Jūlijs Anšeļevičs miris 2004. gada 22. augustā Rīgā, apbedīts Jaunajos ebreju (Šmerļa) kapos. Viņam veltīta atmiņu grāmata „Cilvēkiem veltīts mūžs” publicēta 2005. gadā, bet 2014. gadā pie Rīgas 1. slimnīcas administratīvā korpusa atklāta piemiņas plāksne ar portretu.

Literatūra:
1. Jūlijs Anšeļevičs. Atmiņu grāmata. Cilvēkiem veltīts mūžs. R., 2005. 224 lpp.
2. Lejnieks A., Vīksna A. Internās medicīnas vēsture Latvijā // Klīniskā medicīna. R., 2010, 1. grām., 23.–38. lpp.
3. No universitātes līdz universitātei. Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. R., 2010. 670 lpp.
4. Vīksna A. Latvijas Ārstu biedrība. Atskats un apskats. 1822–1939–1988–2013. R., 2013. 206 lpp.

Jūlijs Anšeļevičs, Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās terapijas katedras vadītājs un Latvijas kardiologu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 70. gadi.



Jūlijs Anšeļevičs, Rīgas Medicīnas institūta Iekšķīgo slimību propedeitikas un diagnostikas katedras aspirants. No kreisās: 1. Jūlijs Anšeļevičs; 2. profesors Ernests Burtnieks; 3. Gundaris Vētra. Fotogrāfs: P.Cīrulis. Rīga, 20. gs. 50. gadu beigas.



Jūlijs Anšeļevičs ar saviem aspirantiem un kolēģiem Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. 1. rindā 3. no kreisās: Jūlijs Anšeļevičs. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80. gadi.



Jūlijs Anšeļevičs apskata rentgenogrammu. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80. gadi.



Ex libris, veltīts profesoram Jūlijam Anšelēvičam (1931– 2004). Oforta un kodinājuma tehnikā veidota kompozīcija ar reālistisku sirds attēlojumu tai apkārt. Autore: E. Suhodreva, 1979. gads.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .