 | Kārlis Balodis1889–1964 Oftalmologs |
Kārļa Baloža fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 40. gadu beigas.
Latvijas oftalmologu pirmā pēckara paaudze izauga profesora Kārļa Baloža gudrajā un lietpratīgajā vadībā. Viņš bija ne tikai veiksmīgs pedagogs, jauno ārstu un zinātnieku audzinātājs, bet arī atzīts zinātnieks un izcils, nesavtīgs un tautā ļoti iemīļots ārsts. Profesoru raksturoja sirsnīga, gaiša optimisma apdvesta izturēšanās pret cietēju, spēja pašaizliedzīgi uzupurēties viņa labā.
K. Balodis dzimis 1889. gada 5. maijā Rīgā korķu fabrikas meistara ģimenē kā divpadsmitais bērns. Pārvarot materiāla rakstura grūtības, 1910. gadā beidzis Rīgas Nikolaja ģimnāziju un devies studēt uz Odesu Novorosijas universitātē. No tās kā ārrindas ārsts iesaukts armijā, dienējis Rietumu frontē un diplomu ieguvis 1917. gadā. No 1918. līdz 1922. gadam K. Balodis bija Odesas universitātes Acu slimību klīnikas ordinators un specialitāti apguva izcilā oftalmologa akadēmiķa Vladimira Filatova (1875–1956) vadībā, pēc tam vēl divus gadus strādāja par okulistu Pervomaiskā.
Atgriezies Rīgā, 1924. gadā K. Balodis iesaistījās LU Acu slimību klīnikas, ko vadīja profesors Jānis Ruberts, darbā kā stipendiāts, no 1927. gada bija klīnikas ārsts un no 1930. gada – asistents. 1933. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju “Salīdzināmi novērojumi par mechanisko un ķīmisko radzenes tetovēšanu”. Pēc tam no 1934. gada vecākais asistents un no 1938. gada – privātdocents.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija palikuši tikai daži acu ārsti, bet vienīgais ar zinātnisku grādu – K. Balodis, tāpēc viņam nācās uzņemties daudzus pienākumus. No 1944. gada līdz mūža galam viņš bija LVU, no 1950. gada – RMI Acu slimību katedras vadītājs, 1945. gadā tika ievēlēts par docentu un jau pēc gada – par profesoru; no 1944. līdz 1946. gadam bija Medicīnas fakultātes prodekāns. Līdztekus arī no 1944. līdz 1951. gadam Rīgas pilsētas acu slimnīcas direktors, no 1947. gada – Latvijas Oftalmologu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs un no 1945. gada – LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais oftalmologs, tātad ieņēma visus svarīgākos amatus specialitātē un ļoti sekmēja tās attīstību.
Profesors K. Balodis pētījis acs ķirurģiju, trahomu, glaukomu un acs tuberkulozi. Latvijā pirmais 1934. gadā viņš sācis radzenes pārstādīšanu; veicis arī pirmo dakriocistorinostomiju un pirmo apaļā stiebra plastiku pēc Filatova metodes. Organizatoriskajā veikumā atzīmējams arī acu traumatoloģijas punkts 1959. gadā, kā arī šķielēšanas labošanas un kontaktlēcu pielāgošanas kabineti.
Profesors Kārlis Balodis apbalvots ar Kultūras fonda godalgu 1934. gadā un PSRS Ļeņina ordeni 1961. gadā; 1955. gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums. Miris 1964. gada 26. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
1. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
2. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
3. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
4. Магильницкий С. Г. Памяти Карла Яковлевича Балодиса // Вестник офтальмологии, 1965, № 3, с. 94–95.
Kārlis Balodis ar sievu Annu un dēlu Voldemāru. Fotogrāfs: B. Gotlībs. Odesa, 1916. gads.
Zīmējumu
blociņā ar audekla vākiem ietverts zīmējums ar traumētas acs izpētes
attēlojumiem. Zīmējumu blociņa autors: profesors Kārlis Balodis (1889–1964),
oftalmologs, RMI Acu slimību katedras vadītājs. Zīmējums tapis 1917. gadā.
Latvijas
Universitātes doktora nozīmīte. Disertācija aizstāvēta 1933. gadā.
Kārlis
Balodis ar Rīgas Medicīnas institūta studentiem. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga,
1954. gads.
Kārlis
Balodis izmeklē pacientu. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 50. gadi.
Zinātniskā darba ” Ultra īsviļņu pielietošana oftomoloģijā” anotācija. 1948.g. 30. XI
Kārļa
Baloža grāmata "Salīdzināmi novērojumi par mehānisko un ķīmisko radzenes
tetovēšanu", ar autora veltījumu meitai Natālijai. Rīga, 1933. gads.