Aleksandrs Bieziņš


1897–1975
bērnu ķirurgs
  Aleksandra Bieziņa fotoportrets – profesora dāvinājums Paula Stradiņa Medicīnas vēsture muzejam. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1970. gads.

           

            Zelta skalpeli – simbolisku augstākās atzinības balvu ķirurga meistarībai – no savu kolēģu rokām Latvijā pirmais 1973. gadā saņēma profesors Aleksandrs Bieziņš. Teksts viņa kapa piemineklī Rīgas Meža kapos ir lakoniski vienkāršs: „Latvijas bērnu ķirurģijas tēvs”. Dilmaņu mājas agrākā Biksēres pagastā (tagad Madonas novada Sarkaņu ciems), kurās 1897. gada 31. augustā kārts A. Bieziņa šūpulis, ir atjaunotas, un 1989. gadā tajās atklāts pirmais mediķim veltītais memoriālais muzejs Latvijā.

            1917. gadā A. Bieziņš beidza Rīgas Nikolaja ģimnāziju un iestājās universitātē Tērbatā, piedalījās Latvijas Brīvības cīņās, studijas atjaunoja LU, ko pabeidza 1923. gadā, un turpmāko dzīvi saistīja ar Rīgas bērnu slimnīcu, 1939. gadā no sava šefa Reinholda Girgensona (1882–1956) pārņemot bērnu ķirurģijas klīnikas vadību.

            Medicīnas doktora disertāciju „Eksperimentāli pētījumi par cīpslu pušumu dzīšanu” A. Bieziņš aizstāvēja 1929. gadā un no 1931. gada iesaistījās LU darbā. Līdztekus no 1937. gada viņš bija Sporta medicīnas kabineta un institūta vadītājs, no 1938. līdz 1942. gadam – Fizikālās terapijas institūta un poliklīnikas vadītājs, no 1937. līdz 1940. gadam – Veselības veicināšanas biedrības Ķermeņa labošanas sekcijas vadītājs.

            Raženākais posms A. Bieziņa dzīvē bija pēckara gadi. 1946. gadā viņš tika ievēlēts par profesoru, 1944. un 1945. gadā vadīja Ortopēdijas katedru, pēc tam Vispārējās ķirurģijas katedru un no 1947. gada (1950. gadā pārejot uz RMI) līdz 1972. gadam – Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedru. No 1948. gada profesors bija Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta bērnu klīnikas vadītājs, no 1959. līdz 1965. gadam – institūta direktora vietnieks zinātniskā darbā. Bez tam no 1957. līdz 1964. gadam viņš bija Latvijas Traumatologu un ortopēdu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs un no 1965. līdz 1973. gadam – Latvijas Ķirurgu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs, no 1964. gada – LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais bērnu ķirurgs.

            Profesora spalvai pieder ap trīssimt publikāciju, starp tām astoņas mācību grāmatas un monogrāfijas bērnu ķirurģijā, operatīvā ķirurģijā un topogrāfiskā anatomijā. Viņa vārds saglabājies zinātniskā terminoloģijā: 1938. gadā aprakstītā subepifizāras lokalizācijas lielā lielakaula osteohondropātijas klīniskā forma literatūrā pazīstama kā Erlahera–Blaunta–Bieziņa slimība.

            Profesors bija prasmīgs pedagogs. Viņš izveidoja plašu zinātnisko skolu, kurā ietilpa desmit zinātņu doktori un 36 kandidāti. 1973. gadā īstenojās vēl viena viņa iecere – tika nodibināta Bērnu ķirurģijas katedra.

            A. Bieziņa veikums atzīmēts ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi 1924. gadā, LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu 1957. gadā, PSRS Darba sarkanā karoga ordeni 1967. gadā, Latvijas PSR Valsts prēmiju 1974. gadā, pāris medaļām un jau pieminēto Zelta skalpeli. Miris 1975. gada 18. maijā Rīgā.

            Rīgas Stradiņa universitātē 1988. gadā ierīkota A. Bieziņa auditorija. Dzimtajos Dilmaņos 1989. gadā atklāts profesoram veltīts piemineklis. Rīgā, Zolitūdē, Aleksandra Bieziņa vārdā 1986. gadā nosaukta jauna iela, uz kuras kopš 2000. gada atrodas Bieziņa aptieka. Bet par izcilu veikumu bērnu ķirurģijā kopš 1989. gada tiek piešķirta Aleksandra Bieziņa balva.


Literatūra:
1. Mozgis Dz. Laime ir kalpot bērniem. Bērnu slimnīcas simtgade. R., 1999. 116 lpp.
2. Vīksna A. Laikmeta liecības par profesoru Aleksandru Bieziņu // Latvijas Ārsts, 1997, 7./8. nr., 457.–467. lpp.; 9. nr., 568.–577. lpp.
3. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.
4. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
5. Vīksna A., Platkājis E. Zelta skalpelis. Profesora Aleksandra Bieziņa dzīve un darbs. R., 1980. 198 lpp.; 2. izd. R., 1991. 184 lpp.
6. Vīksna A. Profesors Aleksandrs Bieziņš un laiks // Latvijas Ārstu Žurnāls, 1997, 10. nr., 44.–46. lpp.

Aleksandrs Bieziņš – Nikolaja ģimnāzijas absolvents. Fotogrāfs: Pazoļs. Tartu, 1917. gads.


Aleksandra Bieziņa Tērbatas Universitātes “Lekciju Grāmatiņa” Nr. 28099. Tērbata, 1917. gads.


Tērbatas Universitātes caurlaide A. Bieziņam Nr. 328., vācu valodā. Tērbata, 1917.gads.



Aleksandrs Bieziņš (1. rindā pirmais no kreisās) kopā ar Rīgas ķeizara Nikolaja I ģimnāzijas 7. klases skolniekiem. Fotogrāfs: Pazoļs. Tartu, 1915/1916. gads.



Aleksandrs Bieziņš Reinholda Girgensona vadībā veic ģipsēšanu Rīgas bērnu slimnīcā. Fotogrāfs: A.Šeturiņš. Rīga, ~1925. gads.



A. Bieziņa kadru anketa, sastādīta 1947. gadā.



Aleksandrs Bieziņš ar Rīgas bērnu slimnīcas darbiniecēm. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1925. gads.



Aleksandrs Bieziņš mediķu grupas vidū. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 30. gadi. No labās: 1. Aleksandrs Bieziņš; 2. lietuviešu ķirurgs profesors Vlads Kuzma; 4. profesors Jēkabs Alksnis; 6. profesors Pauls Stradiņš.


Profesora Aleksandra Bieziņa autobiogrāfija. Rīga, 1940.gada 22.septembrī.


Aleksandrs Bieziņš „Eksperimentāli pētījumi par cīpslu pušumu dzīšanu”. Rīgā, 1923. gads.



Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs profesors Aleksandrs Bieziņš nodarbībā katedrā. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, 20. gs. 50. gadi.



Profesors Aleksandrs Bieziņš (otrais no labās) praktisko nodarbību laikā demonstrē studentiem zīdaini kuvetē. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 60. gadu beigas.




Prof. Aleksandra Bieziņa ex libris ar sengrieķu ārstu Hipokrātu. Mākslinieks: Dainis Rožkalns, 1963. gads.




Prof. A. Bieziņa atestāts Nr. 00171. 2 lapas, krievu val. Maskava, 1947. gads.


Apbalvojums – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas  Augstākās Padomes  Prezidijs piešķir Aleksandram Bieziņam Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu. 1957.g. 6. septembrī. 2. lpp.



Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta bērnu klīnikas vadītājs profesors Aleksandrs Bieziņš operācijas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 60. gadi.


Latvijas bērnu ķirurģijas tēvs Aleksandrs Bieziņš (1897–1975). Veltījums prof. A. Bieziņam un viņa dzimtajām mājām “Dilmaņi”. Autore: A. Karlsone, 2004. gads.




Rīgas Bērnu klīniskās slimnīcas Operācijas nodaļas darbinieki.  1. rindā trešais no kreisās: Aleksandrs Bieziņš.  Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 60. gadi.



Profesors Aleksandrs Bieziņš operācijas laikā. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, 20. gs. 60. gadi.



A. Bieziņa grāmata "Детская хирургия", ar veltījumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam.1964. gads.



Aleksandra Bieziņa balva, kas pasniegta Ērikam Jākobsonam (1922–2002). Autors: A. Bērziņš. 1989. gads.



Prof. Aleksandra Bieziņa portrets reljefā. Māksliniece: V. Zeile, 1973. gads.



Zelta skalpelis, pasniegts prof. A. Bieziņam 1973. gada 31. janvārī kā atzinība par viņa nopelniem ķirurģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā.




Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .