Anatolijs Bļugers


1926–2007
Infekcionists
  Anatolija Bļugera fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1979. gads.

           

 

            Ukrainā, Gaisinā 1926. gada 8. jūlijā ārsta ģimenē dzimušais Anatolijs Bļugers pēc 2. Maskavas Medicīnas institūta beigšanas 1951. gadā ieradās Rīgā un sāka strauju gājienu pretī panākumiem klīnikā, augstskolā, zinātnē, sabiedrībā un pārvaldē. Pirmā darba vieta viņam bija Rīgas pilsētas klīniskās infekciju slimnīcas ordinators, bet jau pēc diviem gadiem nodaļas vadītājs, 1956. gadā medicīnas zinātņu kandidāts ar disertāciju „Asins seruma sārmainās fosfatāzes aktivitāte vairāku zarnu infekcijas slimību gadījumā”, 1957. gadā RMI Infekcijas slimību katedras asistents, 1959. gadā docents, no 1962. līdz 1992. gadam katedras vadītājs, 1964. gadā medicīnas zinātņu doktors ar disertāciju un vienlaikus monogrāfiju „Aknu struktūra un funkcija epidēmiskā hepatīta gadījumā”, profesors 1965. gadā, LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis 1971. gadā un īstenais loceklis (akadēmiķis) 1978. gadā. Un vēl RMI prorektors zinātniskā darbā no 1960. līdz 1992. gadam, LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskās padomes priekšsēdētāja vietnieks no 1965. gada un priekšsēdētājs no 1978. līdz 1991. gadam, Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratorijas zinātniskais vadītājs, Latvijas Hepatoloģijas centra vadītājs un vēl, un vēl. Pēdējais amats – Bikur Cholim slimnīcas izpildpadomes priekšsēdētājs no 1992. gada.

            Pētījumi aknu un infekcijas slimību klīniskajā bioķīmijā, morfoloģijā, imunoloģijā, ķīmijterapijā. Infekcijas slimību ārstēšanai ieteicis nitrofurānus. Aprakstījis iedzimtās pigmenthepatozes. Ieteicis dzeltes klasifikāciju. Radījis teoriju par patoloģiskos procesos vērojamo hiperfermentēmiju mehānismu. Publicējis vairāk nekā tūkstoš rakstu un vairāk nekā divdesmit monogrāfijas un grāmatas, 67 disertāciju zinātniskais vadītājs.

            Apbalvojumi un pagodinājumi: LPSR Valsts prēmija (1957), LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1975), PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas Sergeja Botkina prēmija (1971), LPSR ZA Augusta Kirhenšteina prēmija (1976), Paula Stradiņa balva (2004), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs (2001), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2006) un četri PSRS ordeņi, valsts emeritētais zinātnieks (1994) u.c.

            Miris 2007. gada 21. jūlijā Rīgā, apbedīts Meža kapos. Piemiņas plāksnes ar portretu 2011. gadā pie Latvijas Infektoloģijas centra galvenā korpusa un Bikur Cholim slimnīcas ēkas.


Literatūra:
1. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Anatolijs Bļugers. Biobibliogrāfiskais rādītājs / sast. G. Trifonova. R., 2006. 248 lpp.
2. No universitātes līdz universitātei. Rīgas Stradiņa universitātes akadēmiskās darbības vēsture dokumentos un atmiņās. R., 2010. 670 lpp.
3. Personība. Atmiņas par akadēmiķi Anatoliju Bļugeru. R., 2011. 382 lpp.
4. Vīksna A. Latvijas Ārstu biedrība. Atskats un apskats. 1822–1939–1988–2013. R., 2013. 206 lpp.

Anatolija Bļugera fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 60. gadu beigas.



Profesors Anatolijs Bļugers pie elektronu mikroskopa. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 60. gadu beigas.


Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Anatolijs Bļugers medicīnas vēstures konferencē. No labās: 1. Pēteris Gērke; 2. Pāvels Zabludovskis; 3. Anatolijs Bļugers. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1971. gads.



RMI Infekcijas slimību katedras vadītājs Anatolijs Bļugers ar kolēģiem. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, ~1979. gads.



RMI Infekcijas slimību katedras vadītājs Anatolijs Bļugers. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, ~1979. gads.



Anatolija Bļugera grāmata "Вирусный гепатит и его исходы", ar autora veltījumu V. Kaņepam. Rīga, izdevniecība "Zvaigzne", 1970. gads, 546 lpp.



Paula Stradiņa balvas pasniegšana profesoram A. Bļugeram. No kreisās: 1. Jānis Vētra (daļēji redzams); 2. Medicīnas vēstures muzeja direktors Kārlis Arons; 3. Veselības aizsardzības ministre Ingrīda Circene; 4. Jānis Volkolakovs; 5. Jānis Krūmals; 6. Ilze Krūmala; 7. Anatolijs Bļugers; 8. Aija Dirbe; 9. Viktors Kalnbērzs; 10. akadēmiķis Jānis Stradiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 2004. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .