Hermanis Buduls


1882–1954
psihiatrs
  Profesors Hermanis Buduls. Fotogrāfs: E. Egerts. Rīga, 1924. gads.

           

            Pirmais latviešu psihiatrijas profesors, psihiatrijas kā augstskolas mācībpriekšmeta pamatlicējs Latvijā, pirmās psihiatrijas mācībgrāmatas autors latviešu valodā, ražīgs pētnieks un publicists, Latvijas psihiatru zinātniskās skolas izveidotājs Hermanis Buduls savas dzīves laikā publicēja desmit grāmatas, pie tam pirmās divas – studiju gados, lai piepelnītos iztikai, un pēdējās divas – vecumā, emigrācijā, un atkal, lai būtu drošāk ar iztiku. Profesora dzīve bija nemierīgais Latvijas laiks.

            Latvijas psihiatrijas klasiķis dzimis 1882. gada 16. novembrī Jaunpiebalgas Jaunmigļos rentnieka ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas viņš studēja Tērbatas universitātē, kur profesora Vladimira Čiža (1855–1922) vadībā pievērsās psihiatrijai. V. Čižs pētīja ievērojamāko krievu rakstnieku daiļrades psihopatoloģiju; viņa ietekmē H. Buduls publicēja grāmatu par sava pacienta dzejnieka Jāņa Poruka "krēslas dienām" (1911. un 1925. gadā), kas izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. 1911. gadā H. Buduls ieguva ārsta diplomu un 1914. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par Baltijas iedzīvotāju psihisko slimību epidemioloģiju, kas izdota monogrāfiski. Skaitliskais raksturojums liecināja, ka vietējiem vāciešiem pastāvējusi slieksme uz metasifilītiskām slimībām, ebrejiem – uz funkcionālām centrālās nervu sistēmas slimībām, tostarp šizofrēniju, krieviem – uz alkoholismu, igauņi salīdzinājumā ar latviešiem biežāk cietuši no depresijas, toties latviešiem vairāk radušās paranojas un lieluma idejas.

            Izveidojoties Latvijas valstij, H. Buduls 1919. gadā kļuva par Sarkankalna slimnīcas direktoru Rīgā, panāca tās strauju uzplaukumu un palika šai amatā līdz slimnīcas slēgšanai 1942. gadā; 1938. gadā sakarā ar slimnīcas jubileju publicēja tai veltītu apjomīgu monogrāfiju. 1920. gadā viņš tika ievēlēts par jaundibinātās LU docentu un Psihiatrijas klīnikas vadītāju, 1924. gadā – par profesoru, vairākkārt arī par Medicīnas fakultātes dekānu. 1924. un 1929. gadā viņš publicēja divdaļīgu mācībgrāmatu psihiatrijā, kurā lielu uzmanību veltīja specialitātes terminoloģijas veidošanai latviešu valodā. Pētniecības jomā profesoru vairāk interesēja psihisko slimību pārmantošanas, epidemioloģijas, klīniskās un laboratoriskās diagnostikas un ārstēšanas jautājumi. Par nopelniem Latvijas un tās iedzīvotāju labā H. Buduls apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.

            Kā vairums Latvijas ārstu, Otrā pasaules kara beigās Buduls devās emigrācijā. Nokļuvis Vācijā, viņš atrada ierindnieka darbu specialitātē Vīslohas psihiatriskajā slimnīcā. Tur arī miris 1954. gada 10. novembrī un, izpildot pēdējo vēlēšanos, apbedīts starp saviem nelaimīgajiem pacientiem slimnīcas kapsētā. 1993. gadā pie nama Rīgā, Blaumaņa ielā 12a, kurā viņš dzīvoja, piestiprināta piemiņas plāksne ar portretu.


Literatūra:
1. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
2. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
3. Profesors Hermanis Buduls. Biobibliogrāfiskais rādītājs / Sast. A. Vīksna. R., 2002. 45 lpp.
4. Vīksna A. Ārstu zvaigznājs. R., 2015. 144 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
6. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
7. Эглитис И. Р. Херманис Будулс // Из истории медицины. Р., 1990, т. 19, с. 140–145.

Hermanis Buduls Rīgas pilsētas ģimnāzijas audzēkņu un Tērbatas Universitātes studentu grupā. Fotogrāfs: J.Riekstiņš. Rīga, aptuveni 1904. gads. Otrajā rindā no kreisās: 1. Jānis Skuja; 2. Hermanis Buduls.


Hermanis Buduls – Rīgas pilsētas ģimnāzijas audzēknis. Fotogrāfs: A. Zvirbuls. Rīga, ~1904. gads.



H. Budula grāmata "Cilvēka nervi, viņu būtne un normālas darbības". Rīga, 1910. gads, 91 lpp.



Profesors Hermanis Buduls. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, ~1930. gads.



Profesors Hermanis Buduls (1. rindā 6. no labās) ar Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas kolektīvu. Fotogrāfs: M. Tomaļunas. Rīga, 20. gs. 30. gadi.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes izlaidums Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1929. gada 20. decembris. No kreisās sēž: 1.Jānis Miķelsons; 2.Jēkabs Prīmanis; 3.Ferdinands Neireiters; 4.Pēteris Sniķeris; 5.Roberts Krimbergs; 6.Dekāns Hermanis Buduls; 7.Ernests Paukulis; 8.Kārlis Barons; 9.Jānis Šulcs; 10.Edvarts Kalniņš; 11.Maksis Brants.



H. Budula biedru karte Latvijas Neirologu un Psichiatru Biedrībā. Rīga, 1938. gads.


Prof. Hermanis Buduls “ Psihiatrija. Specialā daļa”. Rīgā, 1929.gads. 


Plāksne "Profesors Dr. med. H. Buduls".



Hermanis Buduls (2. rindā 4. no labās) ciemojas pie Ložu ģimenes „Jaunmigļos”. Fotogrāfs: nav zināms. Jaunpiebalga, 1939. gada 25. jūnijs.



Profesors Hermanis Buduls savā darba kabinetā Vīslohā. Fotogrāfs: nav zināms. Vācija, 1954. gada 22. septembris.



Autobiogrāfija. H. Buduls, 1926. gads. Rokrakstā 2 lpp.