Jānis Bune


1891–1973
Ķirurgs
  Jāņa Bunes fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1960. gads.

             

            Ķirurgs kara ceļos – tie ir divi svarīgākie akcenti profesora Jāņa Bunes darbīgajā mūžā. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija pulka vecākais ārsts Rietumu frontē, Otrajā pasaules karā – Staļingradas un 4. Ukrainas frontes evakuācijas hospitāļu bāzes galvenais ķirurgs.

            J. Bune dzimis 1891. gada 22. maijā Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā bezzemnieka ģimenē. No astoņu gadu vecuma viņš dzīvoja pie tēvoča Roslavļas stacijā Smoļenskas guberņā un, pabeidzis vietējo ģimnāziju, studēja Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā, tieši no studiju sola tika ierauts pasaules karā, pēc tam arī Krievijas pilsoņu karā, kur līdz 1921. gadam bija Sarkanās armijas hospitāļa priekšnieks un evakuācijas punkta vadītājs. Civilās gaitas viņš sāka kā Nikolopogorelovas un Jarcevas slimnīcas galvenais ārsts Smoļenskas apgabalā, 1928. gadā tika nosūtīts uz Samarkandu Vidusāzijā par republikas slimnīcas galveno ārstu, bet 1930. un 1931. gadā kā Rokfellera fonda stipendiāts kvalificējās Tībingenes universitātes klīnikā Vācijā, apgūstot vācu ķirurgu spožo tehnisko prasmi. Tā viņam lieti noderēja kā 2. Ļeņingradas Medicīnas institūta un 2. Maskavas Medicīnas institūta asistentam, līdz 1937. gadā J. Bune tika iecelts par Kurskas Medicīnas institūta direktoru un Vispārīgās ķirurģijas katedras vadītāju, bet 1941. gadā atkal nācās uzvilkt karavīra šineli.

            Pēc kara J. Bune atgriezās agrākos amatos stipri nopostītajā Kurskā, kur 1946. gadā tika ievēlēts par profesoru pēc Maskavā aizstāvētās medicīnas zinātņu doktora disertācijas par smadzeņu cietā apvalka plastiku un defektu aizpildīšanu. Saņēmis profesora Paula Stradiņa aicinājumu, 1947. gadā J. Bune atgriezās dzimtajā pusē un līdz 1968. gadam bija LVU un RMI Vispārīgās ķirurģijas katedras vadītājs un pēc tam vēl divus gadus profesors konsultants. Tas bija pats garākais un raženākais posms profesora dzīvē – viņš izaudzināja jaunu ārstu paaudzi, sekmēja ķirurģijas virzību republikā.

            Profesora J. Bunes zinātniskie pētījumi ir par smadzeņu ķirurģijas, traumatoloģijas, asinsvadu ķirurģijas u.c. jautājumiem. Viņš ieteicis operāciju taisnās zarnas prolapsa novēršanai un sarakstījis populāru ķirurģijas mācību grāmatu trīs izdevumos.

            Par veikumu kara un miera laikā profesors Jānis Bune apbalvots ar diviem ordeņiem un vairākām medaļām; 1954. gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums. Miris 1973. gada 14. jūlijā Lielvārdē; apbedīts Asaru kapos Jūrmalā.


Literatūra:
1. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.
2. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
3. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Vecākais ārsts Jānis Bune Pirmā pasaules kara laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Kuti ciems (Ukraina), 1915. gads.




Profesors Jānis Bune vada lekciju ar pacientiem medicīnas studentiem. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1949.–1950. gads.



Rīgas Medicīnas institūta Vispārīgās ķirurģijas katedras profesors Jānis Bune konsultācijā slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 60. gadu beigas.



Jāņa Bunes grāmata "Ķirurģija. Trešais pārstrādātais un papildinātais izdevums". 1962. gads, 582 lpp. Ar autora veltījumu MVM.



Jāņa Bunes vēstule Rīgas Medicīnas institūta direktoram E. Burtniekam. Rokraksts, 1954. gads.



Prof., ķirurga Jāņa Bunes portrets (1891–1973). Autore: Irēna Stradiņa. ~ 20. gs. 50. gadi.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .