Aina Dālmane


1926–2014
histoloģe
Histoloģijas un embrioloģijas katedras docente Aina Dālmane diferencē mitohondriju dzeltenā ķermeņa šūnās. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1965. gads.           

           

            Lai gan histoloģija LU Medicīnas fakultātē tika docēta kopš 1920. gada februāra, patstāvīga un stabila Histoloģijas katedra izveidojās tikai 1947. gadā līdz ar profesora Konstantīna Bogojavļenska (1899–1967) atnākšanu uz Rīgu. Viņam bija divi ļoti spējīgi skolnieki: Aina Dālmane, kas mantoja katedru, un Jānis Ērenpreiss (1929–1996), kas pēc trim gadiem katedrā aizgāja uz Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu un veica nozīmīgus pētījumus eksperimentālā un teorētiskā onkoloģijā, citoloģijā, citoķīmijā un molekulārbioloģijā, pierādīja reģenerācijas kavējošo nozīmi malignizācijā, izvirzīja hipotēzi par šūnas ģenētiskās aktivitātes regulāciju u.tml., kļuva par profesoru un akadēmiķi.

            A. Dālmane dzimusi 1926. gada 8. aprīlī Vidrižos skolotāja ģimenē, beigusi Rīgas 3. vidusskolu 1945. gadā un RMI Ārstniecības fakultāti 1951. gadā. Pēc tam turpat Histoloģijas katedrā aspirante, asistente, medicīnas zinātņu kandidāte ar disertāciju „Dzeltenuma veidošanās morfoloģija un histoķīmija vistas ovocītos” 1955. gadā, docente, medicīnas zinātņu doktore (resp., habilitētā doktore) ar disertāciju „Zīdītāja olnīcu funkcionālā morfoloģija” 1967. gadā, katedras vadītāja no 1968. līdz 1994. gadam un profesore 1970. gadā. Līdztekus no 1968. līdz 1971. gadam Ārstniecības fakultātes prodekāne un no 1979. līdz 1996. gadam Latvijas Anatomu, histologu un embriologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja. Atgriezusies augstskolā, no 2002. līdz 2007. gadam viņa docēja LU Medicīnas fakultātē.

            Zinātniskā darba pamatvirzieni: šūnu funkcionālās aktivitātes morfoloģisko kritēriju pētījumi un histoloģijas mācīblīdzekļu izgatavošanas estētiskie aspekti. Rezultātā ar histoķīmiskām reakcijām un ultrastruktūras pētījumiem raksturotas šūnu funkcionāli aktīvās zonas, izsekota atrētisko folikulu ovocītu mejoze, bet reimatiskas mitrālās stenozes gadījumā atrasta sirds endokrīno muskuļšūnu hipertrofija ar sekojošu apoptozi.

            Profesore publicējusi 240 rakstus un astoņas mācību grāmatas, vadījusi septiņas disertācijas. 1997. gadā viņa iecelta par valsts emeritēto zinātnieci, 1997. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi un ievēlēta par Latvijas Ārstu biedrības godabiedri, 2001. gadā saņēmusi Jēkaba Prīmaņa balvu.

            Aina Dālmane mirusi 2014. gada 10. decembrī Lēdurgā, apbedīta dzimto Vidrižu kapsētā.

Literatūra:
1. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1998–2008 / sast. A. Vīksna. R., 2008. 199 lpp.
2. Profesores Ainas Dālmanes bibliogrāfiskais rādītājs / sast. A. Putniņa, M. Melderis. R., 2011. 51 lpp.
3. Vīksna A. Latvijas Ārstu biedrība. Atskats un apskats. 1822–1939–1988–2013. R., 2013. 206 lpp.
4. Zinātne un mana dzīve. 69 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums. R., [2009]. 467 lpp.

Profesore Aina Dālmane pie mikroskopa. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1975. gads.



Dālmane A., Vaļkova I. "Acu histoloģija". Ar A. Dālmanes autogrāfveltījumu Medicīnas vēstures muzejam. Rīga, 1979. gads.



Ex libris, veltīts prof. A. Dālmanei – RMI Histoloģijas katedras vadītājai. Zem attēla A. Dālmanes paraksts ar veltījumu P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam 1974. gada 28. martā. Mākslinieks: Inārs Helmuts, 1973. gads.


Histoloģiskais zīmējums “Piramidālā šūna”. No prof. A. Dālmanes histoloģisko zīmējumu kolekcijas.  Profesores 70 gadu jubilejā P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 1996. gadā tika rīkota izstāde “Cilvēks mikroskopā”.

Autore: A. Dālmane.


Ainas Dālmanes autobiogrāfija līdz 1995.gadam.


Ieteikuma vēstule no Latvijas Medicīnas Akadēmijas rektora  Dr. hab. med. J. Vētras piešķirt prof. Ainai Dālmanei Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukumu. Rīga, 1996.gads.




Profesores Ainas Dālmanes un asociētās profesores Maijas Kalniņas grāmatas „Cilvēka embrioģenēze skolām” atvēršanas svētki. Fotogrāfs: Jānis Brencis. Rīga, 2009. gads.




Profesores Ainas Dālmanes un asociētās profesores Maijas Kalniņas grāmatas „Cilvēka embrioģenēze skolām” atvēršanas svētki. Fotogrāfs: Jānis Brencis. Rīga, 2009. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .