Lai gan histoloģija LU Medicīnas fakultātē tika docēta kopš 1920. gada februāra, patstāvīga un stabila Histoloģijas katedra izveidojās tikai 1947. gadā līdz ar profesora Konstantīna Bogojavļenska (1899–1967) atnākšanu uz Rīgu. Viņam bija divi ļoti spējīgi skolnieki: Aina Dālmane, kas mantoja katedru, un Jānis Ērenpreiss (1929–1996), kas pēc trim gadiem katedrā aizgāja uz Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu un veica nozīmīgus pētījumus eksperimentālā un teorētiskā onkoloģijā, citoloģijā, citoķīmijā un molekulārbioloģijā, pierādīja reģenerācijas kavējošo nozīmi malignizācijā, izvirzīja hipotēzi par šūnas ģenētiskās aktivitātes regulāciju u.tml., kļuva par profesoru un akadēmiķi.

            A. Dālmane dzimusi 1926. gada 8. aprīlī Vidrižos skolotāja ģimenē, beigusi Rīgas 3. vidusskolu 1945. gadā un RMI Ārstniecības fakultāti 1951. gadā. Pēc tam turpat Histoloģijas katedrā aspirante, asistente, medicīnas zinātņu kandidāte ar disertāciju „Dzeltenuma veidošanās morfoloģija un histoķīmija vistas ovocītos” 1955. gadā, docente, medicīnas zinātņu doktore (resp., habilitētā doktore) ar disertāciju „Zīdītāja olnīcu funkcionālā morfoloģija” 1967. gadā, katedras vadītāja no 1968. līdz 1994. gadam un profesore 1970. gadā. Līdztekus no 1968. līdz 1971. gadam Ārstniecības fakultātes prodekāne un no 1979. līdz 1996. gadam Latvijas Anatomu, histologu un embriologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja. Atgriezusies augstskolā, no 2002. līdz 2007. gadam viņa docēja LU Medicīnas fakultātē.

            Zinātniskā darba pamatvirzieni: šūnu funkcionālās aktivitātes morfoloģisko kritēriju pētījumi un histoloģijas mācīblīdzekļu izgatavošanas estētiskie aspekti. Rezultātā ar histoķīmiskām reakcijām un ultrastruktūras pētījumiem raksturotas šūnu funkcionāli aktīvās zonas, izsekota atrētisko folikulu ovocītu mejoze, bet reimatiskas mitrālās stenozes gadījumā atrasta sirds endokrīno muskuļšūnu hipertrofija ar sekojošu apoptozi.

            Profesore publicējusi 240 rakstus un astoņas mācību grāmatas, vadījusi septiņas disertācijas. 1997. gadā viņa iecelta par valsts emeritēto zinātnieci, 1997. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi un ievēlēta par Latvijas Ārstu biedrības godabiedri, 2001. gadā saņēmusi Jēkaba Prīmaņa balvu.