Egons Dārziņš


1894–1966
mikrobiologs
 Egona Dārziņa fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadi.

           

            Mikrobiologs un zinātnes vēstures pieminekļa – 1934. gadā izdotās grāmatas „Zemmers, Kalniņš, Helmanis” autors Egons Dārziņš dzimis 1894. gada 24. oktobrī Bauskas apriņķa Bārbeles pagasta Līplantos zemnieka ģimenē. Pirmais pasaules karš sarežģīja viņa dzīvi, kas noprotams pēc jaunības gadu dienasgrāmatas „Pavasara straumes” publicēšanas mūža novakarē 1961. gadā Linkolnā, ASV. Paspējis vēl pabeigt Belostokas komercskolu 1915. gadā un uzsākt ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, ar bēgļu straumi E. Dārziņš tika aiznests uz Petrogradu, kur pa diviem lāgiem studēja dabaszinības Psihoneiroloģiskā institūtā un universitātē, bet pa vidu dienēja Krievijas armijā Aizkaukāzā. Atgriezies mājās, viņš dienēja Latvijas armijā, sāka un 1924. gadā sekmīgi pabeidza medicīnas studijas Latvijas Universitātē, bet jau no 1921. gada bija Augusta Kirhenšteina subasistents Lauksaimniecības fakultātē.

            Kā perspektīvs jaunais zinātnieks E. Dārziņš 1926. gadā saņēma prestižo Rokfellera stipendiju, kuru izmantoja zināšanu pilnveidošanai Pastēra institūtā Parīzē un Listēra institūtā Londonā. Vēlākos gados viņš papildinājies Kopenhāgenā, Strasbūrā, Frankfurtē pie Mainas, atkārtoti Parīzē, tātad apguvis pasaules zinātnes sasniegumus. Atgriezies mājās, 1929. gadā E. Dārziņš aizstāvēja Dr. med. disertāciju „Pētījumi par tetanus toksīna un antitoksīna maisījuma izpārslošanu”. Turpmāk viņš bija vecākais asistents, privātdocents, docents, 1940. gadā tika ievēlēts par Medicīnas fakultātes Mikrobioloģijas katedras un institūta vadītāju un 1941. gadā – par ārkārtas profesoru. Līdztekus no 1932. gada E. Dārziņš strādāja LU Serumstacijā un 1939. gadā tika iecelts par tās direktoru.

            E. Dārziņa pētījumi veltīti mikrobioloģijas, imunoloģijas, tuberkulozes un mikrobioloģijas vēstures jautājumiem. Par veikumu zinātnē viņš apbalvots ar Atzinības krusta 4. šķiru 1938. gadā, saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju 1933. gadā, Kultūras fonda godalgu 1939. gadā, kā arī Dānijas Danebroga ordeni.

            Kā vairums latviešu ārstu un zinātnieku, E. Dārziņš kara beigās emigrēja. No 1944. līdz 1948. gadam viņš bija pētnieks Mārburgā, Vācijā, pēc tam Baijā, Brazīlijā, līdz 1952. gadā pārcēlās uz Anoku Minesotas pavalstī, ASV, un 1958. gadā Mineapolē publicēja apjomīgu (488 lpp.) monogrāfiju par tuberkulozes bakterioloģiju. Miris 1966. gada 13. augustā Anokā. Bet Egona Dārziņa lieliskā monogrāfija par pirmajiem latviešu mikrobiologiem varoņiem 1993. gadā Rīgā izdota atkārtoti.

Literatūra:
1. Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sast. I. Kvāle. R., 2014. 336 lpp.
2. Dārziņš E. Zemmers, Kalniņš, Helmanis. Dzīve un darbi. R., 1934. 133 lpp.; 2. izd. ar A. Vīksnas papild. un koment. R., 1993. 240 lpp.
3. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
4. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.

Egons Dārziņš ar Dānijas sūtni Latvijā T. Madsenu apmeklē Latvijas Universitātes serumstaciju. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1935. gads.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes kolektīvs 20 gadu darbības jubilejā. 1. rindā no kreisās: 1. Jānis Brants; 2. Reinholds Sniķers; 3. Eduards Gartjē; 4. Kārlis Barons; 5. Pēteris Sniķers; 6. Jēkabs Prīmanis; 7. Jēkabs Alksnis; 8. Roberts Krimbergs; 9. Jānis Miķelsons; 10. Hermanis Buduls; 11. Pauls Stradiņš; 12. Egons Dārziņš. 2. rindā no kreisās: 2. Jānis Vilde; 3. Dominiks Kalvelis; 4. Miķelis Veidemanis; 5. Kristaps Rudzītis; 6. Jānis Šulcs; 7. Ernests Jansons; 8. Ernsts Fērmanis; 9. Aleksandrs Bieziņš; 12. Jūlijs Galejs. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1939. gads.



Dr. med. Egons Dārziņš un Dr.med. Jānis Alfrēds Kaktiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadi.



Medikamenta iesaiņojums "Priežu sveķu eļļa", ko 1938. gadā inženieris A. Ošiņš sūtījis Egonam Dārziņam uz Pastēra institūtu. Tajā pašā gadā Pastēra institūta izdevumā publicēts E. Dārziņa raksts „Recherches sur l` action de l` huile de pin et...”.



Egona Dārziņa grāmata "The bacteriology of tuberculosis". Minneapolisa, 1958.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .