Ādams Ērleins


1892–1935
zobārsts
  Ādama Ērleina fotoportrets. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

           

            Lai uzlabotu un darītu pilnvērtīgāku jauno zobārstu piecgadīgo izglītošanu, ko nule bija sācis LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības institūts, tā vadītājs Kārlis Barons kvalificētu mācībspēku meklējumos 1925. gadā apstājās pie Heidelberga universitātes privātdocenta Ādama Ērleina, kura pārziņā nodeva protētiku un ortodontiju. Pēc laikabiedru raksturojuma viņš bija „dinamisks, stingrs zinātnieks un pedagogs” un, lai gan Rīgā nostrādāja tikai desmit gadus, atstāja nopietnu ieguldījumu akadēmiskās zobārstniecības gaitā Latvijā.

            Ā. Ērleins dzimis 1892. gada 4. novembrī Margetshoheimā pie Vircburgas, Vācijā, lauksaimnieka ģimenē. 1912. gadā viņš beidzis Vircburgas ģimnāziju, studējis zobārstniecību Vircburgā un Ķīlē, medicīnu Heidelbergā un Erlangenē. Zobārsta tiesības ieguvis 1916. gadā Vircburgā, ārsta tiesības 1920. gadā Erlangenē. 1920. gadā Erlangenē Ā. Ērleins aizstāvēja Dr. med. dent. disertāciju un 1921. gadā Heidelbergā – Dr. med. disertāciju. Pirmā pasaules kara laikā no 1916. līdz 1918. gadam viņš bija kara palīgārsts, no 1917. līdz 1921. gadam – zobārsts privātpraksē Cveibrikenē un Forheimā. Turpmāk Heidelbergas Zobārstniecības institūta asistents no 1921. līdz 1923. gadam un Heidelbergas universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents no 1923. līdz 1925. gadam. Vācu valodā Berlīnē un Leipcigā viņš publicēja četras mācību grāmatas dentiatrijā un protezēšanas tehnikā.

            Par LU Zobārstniecības institūta privātdocentu Ā. Ērleins tika ievēlēts 1925. gadā un iecelts par Zobu protēžu un ortodontijas nodaļas vadītāju, šai amatā paliekot līdz mūža galam. Ā. Ērleins ātri iemācījās latviešu valodu un 1932. gadā ieguva Latvijas pilsonību. Rīgā viņš publicēja 20 darbus, no tiem astoņus par ortodontiju. Pētījis žokļu augšanu un attīstību, lai deformāciju veidošanos varētu konstatēt pēc iespējas agri un sākt ārstēšanu, nepieļaujot izteiktu anomāliju veidošanos. Pievērsies arī zobārstniecības propagandai un zobu slimību profilaksei. Ā. Ērleins Zobārstniecības institūtā sāka izgatavot ortodontiskos aparātus un veidot kontroles veiduļu arhīvu. Kopā ar profesoru K. Baronu viņš ļoti sekmējis kvalificētu Latvijas zobārstu sagatavošanu. Ā. Ērleina tiešais darba turpinātājs bija Dominiks Kalvelis.

            Privātdocents Ādams Ērleins pāragri nomira 1935. gada 11. augustā Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Literatūra:
1. Barons K. Ādams Ērleins // Latviešu zobārstu biedrības rakstu krājums, 1936, 8. nr., 55.–57. lpp.
2. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
3. Pakalns G., Bērziņa S. Privātdocenta Ādama Ērleina ieguldījums Latvijas zobārstniecības attīstībā // Latvijas Ārsts, 1993, 1. nr., 83., 84. lpp.

Ādams Ērleins ar Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūta 1. kursa studentiem. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1931. gada maijs.



Profesors Kārlis Barons un privātdocents Ādams Ērleins ar 5. kursa studentiem Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūtā Rīgā, Stabu ielā 9. 1. rindā no kreisās: 2. K.Barons; 3. Ā.Ērleins. Fotogrāfs: nav zināms. 1932. gada 17. oktobris.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Zobārstniecības institūta absolventi ar pasniedzējiem. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1932. gads. 1. rindā no kreisās: 1. A. Bērziņa; 2. J. Šulcs; 3. Ādams Ērleins; 4. Pēteris Sniķers; 5. Kārlis Barons; 5. Jēkabs Alksnis; 7. Ernests Paukulis; 8. Roberts Krimbergs; 9. Pauls Stradiņš; 10. Students K. Skalders.






Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .