Ernsts Fērmanis


1872–1947
higiēnists
  Ernsta Fērmaņa fotoportrets. Fotogrāfs: fotostudija „Klio”. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

           

            Higiēnu kā augstskolas mācībpriekšmetu un zinātnisku disciplīnu Latvijā izveidoja profesors Ernsts Fērmanis. Viņš bija krievvācietis, dzimis 1872. gada 18. februārī Pēterburgā luterāņu mācītāja ģimenē. Beidzis Pēterbaznīcas skolu dzimtajā pilsētā 1889. gadā, viņš studēja Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē un Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā, ārsta diplomu saņēma 1896. gadā, pēc tam ilgāku laiku vāca un apkopoja datus, līdz 1907. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par mirstību no vēdertīfa Pēterburgā no 1895. līdz 1906. gadam. Jaunais ārsts dienēja kājnieku pulkā, kara hospitālī un uz kara flotes kreiseriem, apbraukājot visas pasaules daļas. 1911. gadā E. Fērmanis atstāja karadienestu un kļuva par pazīstamā krievu higiēnista profesora Grigorija Hlopina (1863–1929) asistentu Pēterburgas Ārstu kvalifikācijas celšanas institūta Higiēnas katedrā. Lai remdētu zinību alkas, viņš apmeklēja pētniecības iestādes Hamburgā, Berlīnē, Freiburgā, Bāzelē, Minhenē, Budapeštā. Sākoties pasaules karam, atkal tika mobilizēts flotē un dienēja Rēveles (Tallinas) jūras cietoksnī. Pēc tam iemēģināja akadēmisko karjeru kā Tartu universitātes privātdocents, taču nav pratis igauņu valodu.

            Veidojot LU Medicīnas fakultātes Higiēnas institūtu (katedru), uz vakanci pieteicās jau minētais G. Hlopins, bet priekšroka tika dota viņa skolniekam E. Fērmanim, kas 1921. gadā tika ievēlēts par vecāko docentu un 1927. gadā – par profesoru, bet institūtu vadīja līdz 1939. gadam, kad aizbrauca uz Vāciju.

            Profesors E. Fērmanis veicis pētījumus darba higiēnā, ūdens higiēnā, tuberkulozes un vēdertīfa ierobežošanā, kara, sociālā un skolu higiēnā, sanitārā statistikā, kā arī rakstījis par veselības un sociālo aprūpi Latvijā, veselīgu uzturu, pūšļošanas apkarošanu un eigēniku. Viņš publicējis mācībgrāmatu higiēnā divos izdevumos 1928. un 1937. gadā, kā arī rokasgrāmatu „Cilvēka lipīgo slimību mikrobioloģija ar immūnitātes mācību” 1940. gadā. Profesora tuvākais skolnieks bija katedras nākamais vadītājs docents Viktors Mīlenbahs (1898–1986), kas kara beigās emigrēja, un katedra uz kādu laiku palika vakanta.

            Profesora E. Fērmaņa nopelni atzīmēti ar vairākiem Krievijas, Melnkalnes un Francijas ordeņiem, viņš ievēlēts par Rīgas Krievu ārstu biedrības goda biedru. Nokļuvis Vācijā, no 1940. Līdz 1943. gadam profesors Ernsts Fērmanis bija pētnieks Pozenē (tagad Poznaņa Polijā), pēc tam pārcēlās uz Groshansdorfu pie Hamburgas, kur miris drīz pēc kara 1947. gada 7. oktobrī.

Literatūra:
1. Baltiņš M. Ernstam Fērmanim – 125 // Latvijas Ārsts, 1997, 7./8. nr., 455. lpp.
2. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
3. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
4. Pundure V. Profesoram Ernstam Fērmanim – 125 // Acta medico-historica Rigensia. R., 1997, 3. sēj., 229.–231. lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
6. Vīksna A. Pirmais higiēnas profesors // Latvijas Ārstu Žurnāls, 1997, 3. nr., 59. lpp.


Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes sēde. No kreisās: Kārlis Barons, Gastons Bakmanis, Jēkabs Prīmanis, Jānis Miķelsons, Edvarts Kalniņš, Roberts Krimbergs, Jānis Ruberts, dekāns Mārtiņš Zīle, Ernests Paukulis, Jēkabs Alksnis, Romans Adelheims, Gerhards Feders, Hermanis Buduls, Vasilijs Kļimenko, Eduards Gartjē, Ferdinands Neireiters; iekšpusē: Pēteris Sniķers, Jānis Jankovskis, Andrejs Skuja, Cēzars Amslers, Ernsts Fērmanis. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1925. gads.



Latvijas Universitātes Zobārstniecības institūta izlaidums. 2. rindā no kreisās: 1. Jēkabs Prīmanis; 2. Ernsts Fērmanis; 3. Hermanis Buduls; 4. Augusts Tentelis; 5. Kārlis Balodis; 6. Pēteris Sniķers; 7. Ludvigs Adamovičs; 8. Ernests Paukulis; 9. Ādams Ērleins. Fotogrāfs: K. Rake. Rīga, 1930. gads.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki un studenti auditorijā. 1. rindā no kreisās: 3. Ernests Putniņš; 4. Pauls Stradiņš; 5. Ernests Paukulis; 6. Hermanis Buduls; 7. Ernsts Fērmanis; 8. Jēkabs Alksnis; 9. Jānis Šulcs; 10. Jēkabs Prīmanis. Fotogrāfs: K. Rake. Rīga, 20. gs. 30.gadi.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēku grupa. No kreisās sēž: Roberts Krimbergs, Ernests Paukulis, Mārtiņš Zīle, Pēteris Sniķers, Jēkabs Prīmanis, Jēkabs Alksnis, Cēzars Amslers, Ernsts Fērmanis, Eduards Gartjē; stāv: Dominiks Kalvelis, Kārlis Balodis, Jānis Vilde, Reinholds Sniķers, Jānis Šulcs, Miķelis Veidemanis, Ernests Jansons, Pauls Stradiņš, Jānis Miķelsons, Kristaps Rudzītis, Hermanis Buduls, Kārlis Barons, Egons Dārziņš, Gerhards Feders. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1938. gads.



Fērmanis Ernests. Statistikas ziņas par veselības aizsardzību Latvijā. Veltījums prof. H. Budulam. Rīga, 1927. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .