Johans Bernhards fon Fišers


1685–1722
ārsts
  Rīgas pilsētas ārsta J. B. Fišera (J. B. Fischer, 1685–1772) portrets. Kopija, gleznota pēc oriģināldarba Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.Mākslinieks: Voldemārs Caune.

           

            Savulaik ietekmīgā zinātnieku un literātu Fišeru dzimta no Lībekas Rīgā ienāca ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu Johanu Fišeru (1633–1705), kas sekmēja skolu dibināšanu un Bībeles tulkojuma izdošanu latviešu valodā. Viņa jaunākais brālis bija ārsts un Rīgas Lauvas aptiekas (1691) dibinātājs Benjamins Fišers (1653–1695), kura dēls ir šī apraksta varonis, savukārt viņa brāļadēls Jākobs Benjamins Fišers (1731–1793) – ievērojams dabaszinātnieks un pirmā Vidzemes dabas apraksta (1778) autors; citi Fišeri te paliek nenosaukti.

            Johans Bernhards dzimis 1685. gada 28. jūlijā Lībekā, mācījies Rīgas licejā, studējis Hallē, Jēnā un Amsterdamā, 1708. gadā Leidenē aizstāvējis medicīnas doktora disertāciju „De mania” un pāris gadu papildinājis zināšanas, apceļojot Angliju un Franciju. Pēc Lielā mēra 1710. gadā atgriezies Rīgā, viņš veidoja sekmīgu ārsta karjeru un 1725. gadā tika iecelts par pilsētas fiziķi (ārstu administratoru). Šai laikā kopā ar kolēģi Nikolaju Martini (1678–1741) Fišers tika aicināts uz Jelgavu konsultēt Kurzemes hercogieni Annu. Abus veiksmīgos dziedniekus Anna Ivanovna, kļūstot par Krievijas ķeizarieni, uzaicināja darbā uz Pēterburgu, kur Johans Bernhards Fišers 1734. gadā tika iecelts par valsts arhiatru (vecāko ārstu jeb mūsdienu izpratnē – par veselības ministru), kļuva par ķeizarienes un 1740. gadā par mazgadīgā troņmantnieka Ivana VI personisko ārstu, guva dižciltību. Mainoties valsts administrācijai, 1742. gadā viņš atgriezās Rīgā un nomira sirmā vecumā 1772. gada 8. jūlijā.

            Atrodoties Krievijas valsts medicīnas dienesta galvgalā, Fišers izvērsa plašu un veiksmīgu darbību, kur īpaši jāatzīmē 1735. gada hospitāļu ģenerālreglaments, ar ko sākas sistemātiska kara ārstu sagatavošana Krievijā. Viņš gādāja par ārstu skaita pieaugumu un kvalifikācijas pilnveidošanu, sūtot viņus uz ārzemēm, tāpat par mācību literatūru, hospitāļu un aptieku darba izvēršanu un uzlabošanu, pēc Rīgas parauga Pēterburgā un Maskavā izveidoja pilsētas fiziķa amatu. Fišera pētījumi un publikācijas bija veltītas medicīnai (gerontoloģija, drudzis, cinga, melanholija, bērna brēciens dzemdē) un lauksaimniecībai, īpaši plašā rokasgrāmata „Liefländisches Landwirthschaftsbuch” (1753). Pirmais no mūsu zinātniekiem 1736. gadā Fišers tika ievēlēts par Vācu dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina locekli, bijis arī Londonas Karaliskās biedrības biedrs (1744) un Pēterburgas Brīvās ekonomiskās biedrības goda biedrs (1767).

            Rīgā Fišers dzīvoja savā muižiņā Hinterbergenā jeb Aizkalnē (aiz tagadējā Grīziņkalna viņpus sliedēm), proti, Purvciemā, kur dzejoja, tulkoja un nodarbojās ar racionālu lauksaimniecību. Vēlāk šo vietu nopirka vecticībnieki un ierīkoja t.s. krievu laukus, kur audzēja kāpostus, gurķus, burkānus, sīpolus un ķiplokus pilsētnieku vajadzībām. Pirms gadiem trīsdesmit šie lauki tika apbūvēti, bet tagadējie deviņstāvu namu mītnieki maksā lielu zemes nodokli vecticībnieku draudzei.

Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
2. Lichinger F. Aus Russlands pharmazeutischer Vergangenheit. R., 1927. 433 S.
3. Recke J. F., Napiersky K. E. Allgemeines Schriftsteller und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Ehstland und Kurland. Bd. 1–4. Mitau, 1827–1832. – 624, 620, 598, 628 S.; Nachträge und Fortsetzungen. Bd. 1, 2. Mitau, 1859, 1861. – 352, 287 S.
4. Seuberlich E. Liv– und Estlands älteste Apotheken // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1911. R., 1912, S. 39–164; …aus dem Jahre 1912. R., 1914, S. 205–345.
5. Stradiņš J., Vīksna A. Ārsts un lauksaimnieks Johans Bernhards Fišers trīssimt gadu jubilejā // Veselība, 1985, 12. nr., 25.–27. lpp.
6. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. R., 2009. 639 lpp.

J. B. Fišers. Par militārā drudža izpausmēm un tā ārstēšanu. Rīga, 1767. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .