Pēteris Gērke


1904–1985
embriologs
  Akadēmiķis Pēteris Gērke. Fotogrāfs: fotostudija “Rīgas foto”. Rīga, 1974. gads.

 

            Labākas dzīves meklējumos no Latvijas izceļojuša zemnieka ģimenē Minskas guberņas Borisovas apriņķa Veļatičos 1904. gada 29. jūnijā (Pēterdienā) dzimis nākamais akadēmiķis Pēteris Gērke. Pabeidzis vidusskolu Minskā, viņš 1922. gadā iestājās Baltkrievijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātē, ko savukārt pabeidza 1927. gadā un tūlīt tika uzņemts aspirantūrā un iesaistīts pētniecībā. P. Gērkes 1935. gadā aizstāvētā medicīnas zinātņu kandidāta disertācija „Zīdītāju kuņģa attīstība” tika atzīta par tik labu, lai jau nākamā gadā bez otras disertācijas par to piešķirtu zinātņu doktora grādu. No 1937. līdz 1941. gadam P. Gērke bija Minskas Medicīnas institūta profesors un Histoloģijas katedras vadītājs. Kara gados viņš pabija evakuācijā Astrahaņā un Kazahstānā, bet 1944. atgriezās agrākos amatos Minskā un papildus vēl no 1949. līdz 1951. gadam bija institūta direktora vietnieks.

            Jau 1945. gadā P. Gērke tika aicināts doties uz senču dzimteni un pat ievēlēts par LVU Medicīnas fakultātes Histoloģijas katedras vadītāju, taču nesaņēma atļauju pamest darbu Minskā. Tikai 1951. gadā tas izdevās, un P. Gērke pārcēlās uz Rīgu. Tā kā Histoloģijas katedra vairs nebija vakanta, viņš tika ievēlēts par RMI Bioloģijas un parazitoloģijas katedras vadītāju un palika šai amatā līdz 1972. gadam. Taču zinātniskās karjeras augstākais pakāpiens bija viņa ievēlēšana par LPSR Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (akadēmiķi) 1951. gadā. No 1953. līdz 1971. gadam akadēmiķis P. Gērke bija svarīgākās medicīnas zinātnes iestādes – Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktors un no 1951. līdz 1978. gadam – šā institūta Morfoloģijas laboratorijas vadītājs.

            Akadēmiķa plašie pētījumi, starp kuriem četras monogrāfijas, veltīti salīdzinošās embrioloģijas, cilvēka embrioloģijas, zīdītāju orgānu ontofiloģenēzes, histoģenēzes, orgānu un audu neirotizācijas problēmām; viņš interesējies par cilvēka ilggadības jautājumiem. P. Gērkes vadībā izaugusi jauna talantīgu zinātnieku paaudze. Viņš publicējis arī vairākus darbus medicīnas (vairāk savas šaurās specialitātes) vēsturē, no 1959. līdz 1981. gadam bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku zinātniskās biedrības priekšsēdētājs. Par šo veikumu 1984. gadā saņēmis Paula Stradiņa balvu.

            Akadēmiķis Pēteris Gērke miris 1985. gada 14. maijā Rīgā, apbedīts Meža kapos.


Literatūra:
1. Buiķis I. Latijas PSR ZA akadēmiķim Pēterim Gērkem 80 gadu // LPSR ZA Vēstis, 1984, 6. nr., 106.–107. lpp.
2. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Pēteris Gērke. Personālais literatūras rādītājs un biogrāfisks apcerējums. R., 1974. 64 lpp.
3. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Baltkrievijas Valsts universitātes studenta apliecība P. Gērkem, Medicīnas fakultātes studentam. Izdota 1926.gada 30. janvārī.



Pēteris Gērke vada nodarbību Minskas Medicīnas institūtā. Fotogrāfs: nav zināms. Minska, 1939. gads.



Minskas Medicīnas institūta mācību spēki un studenti izlaiduma eksāmenu laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Minska, 1946. gads. P.Gērke – 1. rindā 5. no labās.



Eksāmens anatomijā Minskas Medicīnas institūtā. Fotogrāfs: nav zināms. Minska, 1948. gads. P. Gērke – 3. no labās.



Rīgas Medicīnas institūta goda raksts akadēmiķim Pēterim Gērkem par ilggadīgo radošo darbu jauno padomju medicīnas speciālistu sagatavošanā, sakarā ar 60. dzīves un 35. darba gadadienu. Goda raksts izdots Rīgā 1964. gada 29. janvārī. Parakstījis rektors doc. V. Korzāns.



Goda raksts Gērkem P. – par aktīvu darbību un augstiem sasniegumiem tēvzemes veselības aizsardzībā un izglītībā. Goda rakstu parakstījis Latvijas PSR veselības aizsardzības ministrs V. V. Kaņeps.



Rīgas Medicīnas institūta Bioloģijas katedras vadītājs profesors Pēteris Gērke. Fotogrāfs: F. Izraelsons. Rīga, 1960. gads.