Dāvids Hieronīms Grindelis


1776–1836
ārsts, farmaceits, ķīmiķis
  Pastkarte: Dāvids Hieronīms Grindelis (1776–1836) – latviešu dabaszinātnieks, ķīmiķis, farmaceits un ārsts. Pastkarte veidota pēc mākslinieka Miervalža Poļa 1987. gadā gleznotā H. Grindeļa portreta.

           

            Pirmais latviskas izcelsmes dabaszinātnieks Dāvids Hieronīms Grindelis bija aptiekārs, ārsts, ķīmiķis, botāniķis un izdevējs. Viņa vectēvs Grundulis bija no muižnieka aizbēdzis dzimtcilvēks, tēvs – turīgs mastu šķirotājs, bet zinātnieks savam vārdam priekšā jau rakstīja titulu „fon”. Dzimis 1776. gada 9. oktobrī Zaķusalā, izglītojies Domskolā un ar vairākiem pārtraukumiem bijis pilsētā otrās, 1570. gadā dibinātās Ziloņa aptiekas māceklis, aptiekāra palīgs un visbeidzot īpašnieks. Aptieka atradusies Jaunielā iepretī Domam.

            Grindelis studēja Jēnā, bet studijas politisku apstākļu pēc netika pabeidzis, kas nav liedzis universitātei vēlāk viņam piešķirt filozofijas goda doktora grādu. 1800. gadā Pēterburgā Grindelis ieguva aptiekāra diplomu, bet 1803. gadā nodibināja Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrību, kas bija pirmā šāda profila biedrība Krievijas impērijā. Tad pat un līdz 1810. gadam viņš Rīgā izdeva Russisches Jahrbuch der Pharmazie, kas arī bija valstī pirmais šāda veida izdevums. No 1804. līdz 1814. gadam Grindelis bija Tērbatas universitātes ķīmijas profesors un no 1810. līdz 1812. gadam arī rektors, 1809. gadā tika ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. No 1814. gada viņš strādāja praktiskā aptiekāra darbā Rīgā, pa vidu no 1820. gada atkal studēja un 1823. gadā Tērbatā ieguva ārsta diplomu, un līdz mūža galam 1836. gada 20. janvārī bija Rīgas apriņķa ārsts, 1831. gadā vadot pirmās plašās holēras epidēmijas ierobežošanu. Apbedīts Āgenskalna (Mārtiņa) kapos, kur dzimtas kapliču no 1903. gada rotāja piemiņas plāksne, kas likta viņa dibinātās biedrības simtgadē un tagad divreiz atjaunota. Dēls Georgs Grindelis (1810–1845) bija kara ārsts un vācbaltiešu dzejnieks (studentu dziesma „Uz alus mucas pagrabā...”).

            Savā darbīgajā mūžā Dāvids Hieronīms Grindelis sarakstīja daudzas monogrāfijas, populārzinātniskas un mācību grāmatas, rediģēja vairākus periodiskos izdevumus, viņa spalvai pieder prāvāks skaits zinātnisku traktātu par farmācijas, ķīmijas un botānikas jautājumiem. Grindelis veicis eksperimentus ar galvanisko elektrību, elektrolīzes ceļā centies radīt „mākslīgas asinis” (kas neizdevās), izpētījis kalcija sāļu liesmas reakciju, ieteicis hinīna aizstājējus malārijas ārstēšanai, veicis Ķemeru sērūdeņu analīzes, sastādījis Baltijas botānikas rokasgrāmatu (1083 augu sugas), ieteicis gaisa attīrīšanas paņēmienus u.c.

            Par godu Grindelim nosaukta asteru ģints Grindelia, no kuras atvasināta grindeļskābe, grindelāti u.tml., kā arī farmācijas uzņēmums Grindex, kas no 1995. līdz 2007. gadam piešķīra Grindeļa medaļas izciliem nozares pārstāvjiem, bet 2015. gadā izveidoja Grindeļa balvu. Kādreiz populāra un aptiekās gatavota tikusi arī Tinctura Grindeliae.

Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
2. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
3. Lichinger F. Aus Russlands pharmazeutischer Vergangenheit. R., 1927. 433 S.
4. Lichinger F. Die Geschichte der Pharmazeutischen Gesellschaft zu Riga. 1803–1903.
R., 1903. 104 S.
5. No Grindeļa līdz mūsdienām. Apceres par farmācijas tradīcijām un jaunu ārstniecības preparātu meklējumiem Latvijā / Sast. J. Stradiņš. R., 1996. 360 lpp.
6. Rigasche Biographieen. Bd. 1–3. R., 1881–1884. 197, 218, 272 S.
7. Seuberlich E. Liv– und Estlands älteste Apotheken // Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1911. R., 1912, S. 39–164; …aus dem Jahre 1912. R., 1914, S. 205–345.
8. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. R., 2009. 639 lpp.
9. Vīksna A. Medicīnas vēstures pieminekļi Vecrīgā un kanālmalā. R., 2016. 142 lpp.
10. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
11. Vīksna A. Vecās aptiekas. R., 1993. 160 lpp.


Fotokopija ar Dāvida Hieronīma Grindeļa portretu un rokrakstu (rakstīts 1803.gada 29.aprīlī, Rīgā).




Medaļa “D. H. Grindelis – GRINDEX”. Medaļa veltīta Latvijas farmācijas rūpniecības vēsturei: D. H. Grindelim kā ievērojamam latviešu farmaceitam ķīmiķim un medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmai “Grindex”. Autors: Jānis Strupulis. 1992. gads.



Ex libris: Dāvids Hieronīms Grindelis (1776–1836) – I ķīmiķu un farmaceitu biedrības dibinātājs. Autore: A. Karlsone. 2004. gads. Kserokopija.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .