Augusts Hākens


1833–1888
urologs

             

            Endoskopija ir ķermeņa dobumu izmeklēšanas metode, lietojot apgaismes instrumentu jeb endoskopu, un tās vēstures aizsākumos pasaulē savu vārdu ir ierakstījis kāds rīdzinieks.

            Frīdrihs Augusts Hākens dzimis 1833. gada 18. decembrī Rīgā zemes komisāra ģimenē, mācījies Guberņas ģimnāzijā un no 1855. līdz 1859. gadam Tērbatas universitātē studējis zooloģiju un medicīnu, tad bijis universitātes Tiesu medicīnas institūta asistents un 1861. gadā aizstāvējis Dr. med. disertāciju „Vispārējas piezīmes par trūcēm un laparotomijām ar zarnu implantāciju”. Pēc tam 1862. un 1863. gadā viņš devās papildstudiju ceļojumā uz Berlīni, Vīni un Prāgu.

            Strādājot Vīnē, A. Hākens veica izgudrojumu „Urīnizvadkanāla paplašinātājs uretroskopijai”, ko publicēja žurnāla Wiener medizinischer Wochenschrift 1862. gada 12. numurā un kas vēl tagad tiek citēts. Tajā sniegts jaunizgudrotā instrumenta apraksts un zīmējums. Hākena uretroskopa darbības princips bija saistīts ar to, ka, instrumentu ievadot urīnizvadkanālā, tas paplašinās un veidojas telpa, pa kuru plūst spogulīša reflektora atstarotais gaismas stars. Tas ārstam ļauj apskatīt urīnizvadkanāla gļotādu vīriešiem, bet sievietēm vēl papildus urīnpūšļa gļotādu. Hākena izgudrojumu augstu novērtēja viņa pēctecis vācu urologs Maksis Nice (1848–1906), kas 1877. gadā izgudroja un praksē ieviesa cistoskopu ar elektrisko apgaismojumu.

            No Vakareiropas 1863. gadā A. Hākens tika aicināts par Harkovas universitātes ekstraordināro profesoru ķirurģijā, taču atteicās un atgriezās Rīgā, kur kā prasmīgs un iedzīvotāju iemīļots ārsts strādāja līdz mūža galam 1888. gada 21. novembrī, līdz tam 1881. gadā saņemot valsts dižciltību un titulu „fon”. Viņš ieņēma vairākus amatus, tostarp, no 1866. gada bija kamerālvaldes ārsts, krievu un turku kara laikā 1877. un 1878. gadā Rīgā izvietotā Sarkanā Krusta hospitāļa virsārsts, 1879. gadā Sarkanā Krusta kuratorijas viceprezidents, no 1887. gada – Nespējnieku mājas aprūpes institūcijas direktors.

            Godinot Augustu Hākenu, 1896. gadā Sarkanā Krusta kuratorija izveidoja viņa vārdā nosauktu bērnu ambulanci Rīgā. Uretroskopa izgudrotājs apbedīts Torņakalna kapos zem pamatīga akmens krusta, kas stāv līdz mūsu dienām.

Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
2. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
3. Goldberg V. Max Nitze’s Vorgänger A. Haken // Urologe, 1978, Nr. 318, S. 66–67.
4. Miltiņš A. Izgudrojumam 125 gadi // Veselība, 1986, 8. nr., 11. lpp.

Augusta Hākena 1862. gadā konstruētais uretrocistoskops. Fotografēts no grāmatas: Гаспарян А. М. Очерки по истории отечественной урологии. Izdota Ļeņingradā, 1971. gads, 99. lpp.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .