Lielākais latviešu mediķu atklājums, kas paliekoši iegājis pasaules zinātnes vēsturē, ir maleīna diagnostisko īpašību pierādīšana, ko 1891. gadā veica Kristaps Helmanis un Oto Kalniņš. Viņi bija Tērbatas Veterinārā institūta audzēkņi, un viņu skolotājs bija pirmais latviešu mikrobiologs profesors Eižens Zemmers. Dzīvojot un darbojoties mikrobioloģijas lielatklājumu laikmetā, viņi sniedza savu pienesumu, kas maksāja dārgi, jo uz zinātnes altāra tika noliktas vairākas dzīvības.

            K. Helmanis dzimis 1848. gada 3. jūnijā Kalnamuižas (no 1925. gada – Tērvetes) pagasta Lejas Čimās zemnieka ģimenē. Pēc Jelgavas reālskolas beigšanas astoņus gadus strādājis, lai sakrātu līdzekļus studijām Tērbatā, kuras ar zelta medaļu pabeidzis 1877. gadā un vēl pēc diviem gadiem spoži aizstāvējis maģistra disertāciju par mugurkaulnieku spermatozoīdu attīstību. Turpmāk viņš dienēja prestižajā leibgvardes kājnieku pulkā Pēterburgā. Guva labus panākumus praktiskā darbā, pat izgudroja īpatnēju zirga pakavu, ko plaši lietoja Krievijas armijā.

            Taču K. Helmani vairāk par visu interesēja zinātne, un “pulka kazarmās, sētas stūrī, gara koridora galā” viņš ierīkoja laboratoriju, lai pievērstos ļauno ienāšu, trakumsērgas, tuberkulozes un liesas sērgas pētījumiem. Veterinārajā lazaretē 1886. gadā viņš ierīkoja otro Pastēra staciju pasaulē, kurā potēja traku vilku un suņu sakostus cilvēkus, kuriem savādāk draudēja nāve. K. Helmanim izveidojās cieša sadarbība ar Luiju Pastēru, pie kura viņš 1886. un 1888. gadā ieradās Parīzē, arī korespondēja. Pēc K. Helmaņa iersomes 1890. gadā Pēterburgā tika nodibināta Krievijā pirmā medicīnas zinātniskā iestāde – Eksperimentālās medicīnas institūts, kas sekmīgi darbojas līdz mūsu dienām. Atstājis karadienestu kolēģijpadomnieka (pulkveža) pakāpē, Helmanis kļuva par institūta epizootoloģijas nodaļas prtiekšnieku.

            Turpinot ienāšu pētījumus, K. Helmanim izdevās iegūt to ekstraktu – maleīnu, ko pēc analoģijas ar L. Pastēra un R. Koha darbiem viņš bija iecerējis par ārstniecības un diagnostikas līdzekli. Iecere par ārstniecību neattaisnojās, taču maleīna diagnostisko īpašību pierādīšanai K. Helmanis palīgos pieaicināja savu kursa biedru Oto Kalniņu, ar kuru kopā veica atklājumu.