Ernests Jansons


1880–1945
oftalmologs
  Ernesta Jansona fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

           

            Par varonību un kaujas nopelniem latviešu strēlnieku pulkos 1925. gadā ar Lāčplēša Kara ordeņa 3. šķiru apbalvots ārsts Ernests Jansons, kurš izcēlies 1916. gada Ziemassvētku kaujās pie Skangaļiem un jau agrāk, 1916. gada jūlijā pie Ķekavas. Ārsta ordeņu kolekcijā vēl ir Viestura ordeņa 3. šķira 1939. gadā, Latvijas Sarkanā Krusta Goda krusts 1935. gadā un trīs Krievijas impērijas ordeņi.

            E. Jansons dzimis 1880. gada 4. decembrī Rīgā dārznieka un ormaņa ģimenē, 1901. gadā beidzis Rīgas Nikolaja ģimnāziju un studējis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē, ārsta diplomu saņēmis 1907. gadā un turpat bijis Acu slimību klīnikas asistents, 1913. gadā aizstāvējis doktora disertāciju par pretdifterijas seruma iedarbību uz acs infekcijas slimībām.

            Atgriezies Rīgā, E. Jansons iekārtoja savu acu slimību klīniku, taču jau pēc gada tika iesaukts Krievijas armijā, kurā 1916. un 1917. gadā bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) vecākais ārsts un 1. Latviešu strēlnieku brigādes lazaretes galvenais ārsts. 1917. gadā viņš atvaļinājās no armijas un brīvi praktizēja Kubaņā, no 1918. līdz 1920. gadam – 1. Terekas kazaku divīzijas ārsts Deņikina armijā.

            Atgriezies Latvijā, no 1921. līdz 1924. gadam E. Jansons turpināja militāro karjeru kā Rīgas kara slimnīcas (hospitāļa) vecākais ordinators ārsta pulkvežleitnanta dienesta pakāpē. Pēc tam līdz 1934. gadam bija Valsts darbinieku centrālās ambulances pārzinis, 1934. un 1935. gadā – Rīgas pilsētas valdes loceklis un Veselības nodaļas vadītājs.

            Tā nu E. Jansons bija sācis sekmīgu administratīvo karjeru, ja ne viņa korporācija Lettonia. Pēc profesora J. Ruberta nāves LU Acu slimību katedras visticamākais mantinieks bija viņa skolnieks Kārlis Apinis, taču korporācija domāja, ka amats pieder tai un par kandidātu virzīja savu filistru E. Jansonu, turklāt viņš jau no 1923. gada bija katedras privātdocents. Korporācija vinnēja, un E. Jansons 1935. gadā tika ievēlēts par Acu slimību katedras vadītāju un docentu, 1936. gadā – par vecāko docentu un 1938. gadā – par profesoru un šai amatā (izņemot padomju laiku 1940. un 1941. gadā, kad atgriezās K. Apinis) bija līdz emigrēšanai 1944. gadā. No 1935. līdz 1939. gadam viņš bija Latvijas Oftalmologu biedrības priekšnieks; publicēja vairākus pētījumus specialitātē.

            Nokļuvis Vācijā, 1945. gada 27. septembrī profesors Ernests Jansons aizgāja bojā satiksmes negadījumā Leipcigā (viņu uz ielas notrieca Sarkanarmijas tanks).

Literatūra:
1. Album Lettonorum. 1870–1882–1930. R., 1930. 170 lpp.
2. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. R., 1995. 615 lpp.
3. Latvijas armijas augstākie virsnieki: 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca / sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. R., 1998. 527 lpp.
4. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
5. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
6. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.

Ernesta Jansona doc. disertācija par pretdifterijas seruma iedarbību uz acu slimībām, 1913. gads.




Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes padome. 1. rindā no kreisās: 1. profesors Arsēnijs Strakovs; 2. profesors Pēteris Sniķers; 3. profesors Jēkabs Alksnis; 4. profesors Ernests Paukuls; 5. fakultātes dekāns profesors Hermanis Buduls; 6. profesors Jānis Ruberts; 7. profesors Roberts Krimbergs; 8. profesors Cēzars Amslers; 9. profesors Vasilijs Kļimenko. 2. rindā no kreisās: 1. docents Eduards Kalniņš; 2. privātdocents Ernests Jansons; 3. profesors Romans Adelheims; 4. docents Ferdinands Neireiters; 5. profesors Ernsts Fērmanis; 6. docents Kārlis Barons; 7. privātdocents Andrejs Skuja; 8. privātdocents Jānis Miķelsons; 9. vecākais docents Ernests Putniņš. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1925.–1927. gads.




Latvijas Sarkanā Krusta māsu skolas izlaidums. 1. rindā no kreisās: 1. Alfrēds Mednis; 2. Ernests Jansons; 4. profesors Jānis Jankovskis, Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks; 5. žēlsirdīgā māsa Marija Rumševica; 6. Aleksandrs Neibergs; 7. Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienības priekšniece Marta Celmiņa; 8. Kārlis Mengels. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1925. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .