Stafeti no sava skolotāja, akadēmiskās zobārstniecības pamatlicēja Latvijā profesora Kārļa Barona rokām profesors Dominiks Kalvelis pārņēma visgrūtākajā laikā – 1944. gada rudenī. Kara gaitā zobārstniecība bija sagrauta, zobārsti izklīduši plašajā pasaulē, jaunu zobārstu sagatavošana apstājusies. Vajadzēja milzu darbaspējas un enerģiju, gribasspēku un zināšanas, lai ne tikai uzņemtos, bet arī vairākus gadu desmitus nestu šo smago nastu. Rezultāti ir pārliecinoši – saglabāta un tālākvirzīta nacionālā zobārstniecības skola, izveidots plašs zobārstniecības dienests, sekmīgi attīstīta pētniecība, jauno speciālistu sagatavošana un paaudžu maiņa.

            Ilgāku laiku profesora personā bija apvienoti visi vadošie zobārstniecības (jeb, kā teica padomju laikā, – stomatoloģijas) amati Latvijā. No 1944. līdz 1950. gadam viņš bija LVU Medicīnas fakultātes Stomatoloģijas nodaļas vadītājs un turpmāk līdz 1966. gadam – RMI Stomatoloģijas fakultātes dekāns, līdztekus līdz 1974. gadam – arī Ortopēdiskās stomatoloģijas katedras vadītājs, no 1944. līdz 1953. gadam – Republikas apvienotās stomatoloģiskās poliklīnikas galvenais ārsts un no 1944. līdz 1981. gadam – LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais stomatologs. 1946. gadā viņš izveidoja Latvijas Stomatologu zinātnisko biedrību un bija tās priekšsēdētājs līdz 1979. gadam, turpmāk – goda priekšsēdētājs. 1947. gadā profesors kļuva par LPSR Nopelniem bagāto ārstu, 1961. gadā – par LPSR Nopelniem bagāto zinātnes darbinieku.

            D. Kalvelis dzimis 1903. gada 3. decembrī Kauņas guberņas Vilkomiras apriņķī sīkzemnieka ģimeni, beidzis Rīgas 2. Valsts ģimnāziju 1925. gadā, LU Medicīnas fakultātes Ārstniecības nodaļu 1931. gadā un Zobārstniecības nodaļu 1934. gadā, palicis turpat pedagoģiskā darbā, 1939. gadā aizstāvējis Dr. med. disertāciju “Augšžokļa paplašināšana, atverot aukslēju šuvi ar šķērsskrūvi, un ar to saistītās balsta zobu un to apkārtnes patohistoloģiskās pārmaiņas” un 1946. gadā ievēlēts par profesoru.

            Profesors publicējis simt darbu, tostarp divas monogrāfijas un trīs mācību grāmatas, arī visām PSRS medicīnas augstskolām adresēto ortodontijas grāmatu (krievu valodā 1964. gadā; rumāņu valodā tulkota 1966. gadā). Viņš panācis plašu plānotu zobārstniecisko sanāciju Latvijā, izaudzinājis spējīgus skolniekus un darba turpinātājus.

            Profesors Dominiks Kalvelis miris 1988. gada 8. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos. Viņam veltīta piemiņas plāksne ar portretu atklāta 1989. gadā RSU Stomatoloģijas institūtā Rīgā, Dzirciema ielā 20.