Roberts Krimbergs


1874–1941
bioķīmiķis, fiziologs
  Profesors Roberts Krimbergs. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 20.–30. gadi.

           

            Karnitīns ir dabiska viela, kas atrodas organismā un piedalās vielmaiņā, atbrīvojot šūnu un audu enerģiju, tā sekmējot dzīvības procesus. Zinātnieki par karnitīnu interesējas jau vairāk nekā gadsimtu, veicot dažādus pētījumus un skaidrojot tā darbības mehānismu, pie tam pēdējā laikā karnitīnam kā perspektīvai vielai klīniskā lietojumā aizvien plašāku vērību pievērsuši Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieki. Allaž tiek pieminēts arī karnitīna atklājējs, jo ne tik daudz Latvijas zinātnieku vārdu saglabājies pasaules medicīnas vēstures annālēs.

            Roberta Krimberga mūža ritums sācies 1874. gada 21. janvārī Iecavas pagasta Kraķos zemnieka ģimenē. Pēc skolas gadiem Rīgas Aleksandra un Nikolaja ģimnāzijā viņš studēja Maskavas universitātē, vispirms 1899. gadā pabeidzot Medicīnas fakultāti un iegūstot ārsta grādu, bet 1904. gadā – Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļu ar dabaszinību kandidāta grādu. Kā kroņa stipendiāts tika atstāts turpat universitātē, lai sagatavotos akadēmiskam darbam, vairākkārt komandēts uz ārzemēm zinību pilnveidošanai un 1907. gadā aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Par slāpekli saturošām muskuļaudu ekstraktvielām". Tajā viņš ziņoja par savu veikumu, strādājot profesora Vladimira Guļeviča (1867–1933) vadībā, – par 1905. gadā no gaļas ekstrakta izolēto karnitīnu un tā struktūrformulas noskaidrošanu.

            Savus pētījumus R. Krimbergs turpināja Harkovas universitātē, par kuras Fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītāju un profesoru tika ievēlēts 1909. gadā. 1918. gadā viņš publicēja monogrāfiju par hormoniem.

            Dzimtajā pusē R. Krimbergs atgriezās 1920. gadā un kļuva par jaundibinātās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pirmo dekānu, daudz paveicot tās izveidē. No 1920. gada līdz mūža galam profesors vadīja Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas institūtu (katedru), tādējādi kļūstot par divu disciplīnu – fizioloģijas un bioķīmijas (tolaik lietoja apzīmējumu – fizioloģiskās ķīmijas) kā zinātņu un augstskolas mācībpriekšmetu pamatlicēju Latvijā. Viņš pētīja karnozīna, karnitīna un metilguanidīna fizioloģisko lomu organismā, sagatavoja vairākus jaunos zinātniekus un reprezentēja Latviju starptautiskajā zinātnes apritē.

            Par nopelniem zinātnē un augstskolas darbā profesors Roberts Krimbergs 1928. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. Viņš miris 1941. gada 29. aprīlī Rīgas jūrmalā, apbedīts Rīgas Meža kapos.


Literatūra:
1. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
2. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
3. Vasiļjevs K., Pavličeva S. Profesora Roberta Krimberga dzīve un darbība Krievijā un Ukrainā // LU Raksti. R., 2004, 661. sēj., 168.–176. lpp.
4. Vīksna A. Ārstu zvaigznājs. R., 2015. 144 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
6. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Profesors Roberts Krimbergs praktisko nodarbību laikā fizioloģiskajā ķīmijā. No labās sēž: 3. Roberts Krimbergs. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1924. gads.



Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes izlaidums. No kreisās sēž: 1. Jānis Miķelsons; 2. Jēkabs Prīmanis; 3. Ferdinands Neireiters; 4. Pēteris Sniķeris; 5. Roberts Krimbergs; 6. Hermanis Buduls; 7. Ernests Paukulis; 8. Kārlis Barons; 9. Jānis Šulcs; 10. Edvarts Kalniņš; 11. Maksis Brants. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1929. gada 20. decembris.





Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas profesors Roberts Krimbergs veic eksperimentu ar suni. No labās: 1. R.Krimbergs; aiz viņa stāv Jānis Skuja. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20.gs. 20.-30.gadi.




Roberts Krimbergs laboratorijā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 20.–30.gadi.




Profesora Roberta Krimberga grāmata „Гормоны. Их химическая природа, количество и роль в живых организмах”. Harkova, 1918. gads.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .