Kārlis Lībietis


1846–1904
ārsts
  Ārsts Kārlis Lībietis. Fotogrāfs: nav zināms. Jaunpiebalga, 19. gs. beigas.

           

            Pirmie latviešu ārsti aizpagājušajā gadsimtā galvenokārt strādāja laukos, jo strādāt pilsētās (ja vien nebija pārvācojušies) liedza vācu pretestība, piemēram, aptiekas atteicās izsniegt zāles uz viņu parakstītām receptēm. Starp viņiem bija ne tikai prasmīgi speciālisti, bet arī pazīstami kultūras darbinieki, piemēram, jau minētie Juris Bārs un Jānis Jurjāns. Viņiem līdzās nostājās Kārlis Lībietis, kas pirmais sāka veidot medicīnas terminoloģiju latviešu valodā. Viņš publicējis divus nozīmīgus darbus: apcerējumu „Acs” jaunlatviešu krājuma „Sēta, Daba, Pasaule” ceturtajā laidienā 1873. gadā un grāmatu „Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem”, kas izdota 1890. gadā Vecpiebalgā.

            Izkopt dzimto valodu K. Lībieti mudināja un ar padomiem līdzēja Kronvalda Atis un Kaudzītes Matīss. Patiešām, tolaik slimību aprakstīšanai latvieši izmantoja no vācu valodas aizgūtus vārdus, un nebija jau arī īstas nojēgas, kas cilvēkam iekšā atrodas un kā darbojas. K. Lībieša apcerējumā „Acs”, kas ir pirmais latviešu autora darbs anatomijā un fizioloģijā, rodami daudzi jaundarināti vai atvasināti vārdi, piemēram, radzene, cīpslene, dzīslene, tīklene, skatiens u.c.

            Vēl vairāk jaunvārdu, slimību un simptomu nosaukumu ir K. Lībieša grāmatā, kas būtībā uzskatāma par pirmo latviešu autora veidotu populārmedicīnisku enciklopēdiju. Tajā viegli saprotamā valodā, īsi un konkrēti 11 nodaļās aplūkota cilvēka ķermeņa uzbūve un darbība, „vājības vispārīgi”, ārstēšana un pašārstēšanās (pēdējo nenoliedzot, ja vien saprātīga), palīdzība nelaimes gadījumos un spēji saslimstot, slimību profilakse, raksturīgākās pazīmes, slimnieku kopšana, uzturs, higiēniskas iemaņas u.tml. Grāmata guva vienprātīgu pozitīvu vērtējumu presē un vēl daudzus gadus bija vērtīgs padomnieks latviešu zemniekam.

            Kārlis Lībietis dzimis 1846. gada 9. janvārī Trikātas Lībiešos podnieka ģimenē. Mācījies Valmieras apriņķa skolā un Guberņas ģimnāzijā Rīgā, no 1868. līdz 1875. gadam studējis Tērbatā, šai laikā bija Tērbatas latviešu rakstniecības vakaru (studentu korporācijas Lettonia) līdzdibinātājs, vāca folkloru. Strādāja Smiltenē un no 1877. gada bija Drustu un Gatartas pagasta ārsts, 1902. gadā pārcēlās uz Jaunpiebalgu, kur doktorāta ēka Brāļu Kaudzīšu ielā 10 stāv vēl tagad. Viņš rosīgi piedalījās apkaimes sabiedriskajā dzīvē, bija dziedāšanas biedrības priekšnieks, jautājumu un atbilžu vakaru lektors, teātra uzvedumu un sarīkojumu dalībnieks. Kārlis Lībietis miris 1904. gada 12. maijā. Ir saglabājies pamatīgs melna akmens krusts Jaunpiebalgas kapsētā pa labi no kapličas.


Literatūra:
1. Baltiņš M. Kārļa Lībieša vieta latviešu medicīnas terminoloģijā // Latvijas Ārsts, 1997, 6. nr., 391., 392. lpp.
2. Dr. K. Lībieša 25 gadu amata jubileja // Baltijas Vēstnesis, 1900, 114. nr.
3. Vīksna A. Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem // LĀZA Apkārtraksts, 2015, 164. nr., 20.–21. lpp.
4. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
5. Vīksna A. Par latviešu medicīnas literatūras pieminekļiem // LU Raksti. R., 2006, 693. sēj., 121.–128. lpp.

Kārļa Lībieša grāmatas “Ārsta padomi, sevišķi lauciniekiem” (iznākusi Vecpiebalgā 1890. gadā) titullapas fotoattēls. M. Bendika reprodukcija.



Ex libris “Kārlis Lībietis (1846–1904) – ārsts, latviskās medicīnas terminoloģijas iesācējs”. Autore: A. Karlsone, 2004. gads. Kserokopija.




Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .