Augusts Pētersons


1878–1966
ķirurgs, medicīnas administrators
  Augusta Pētersona fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 20. gadu sākums.

           

            Pirms kara Veselības ministrijas vietā bija Veselības departaments, kuram pavisam bija pieci direktori, visilgāk – desmit gadus – Augusts Pētersons, kura vadības laikā tika pieņemti svarīgākie iedzīvotāju veselības aprūpes likumdošanas akti.

            A. Pētersons dzimis 1878. gada 20. oktobrī Lādes pagasta Vankuļos zemnieka ģimenē. Gadu studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā, divus gadus – Tērbatas universitātē, gadu – Bernē, Šveicē, pie Nobela prēmijas laureāta Teodora Kohera (1841–1917), bet ārsta diplomu 1908. gadā ieguvis Maskavas universitātē. Turpat arī sācis gatavot doktora disertāciju Hospitālās ķirurģijas klīnikā profesora Alekseja Martinova (1868–1934) vadībā, bet aizstāvēt neiespējis, jo nācies uzvilkt šineli un ārstēt ievainotos Pirmā pasaules kara frontēs.

            Pēc kara atgriezies Latvijā, A. Pētersons bija viens no LU Medicīnas fakultātes līdzdibinātājiem, pat pretendēja uz Ķirurģijas katedru, taču priekšroka tika atvēlēta Jēkabam Alksnim, kuram jau bija Dr. med. grāds. A. Pētersons 1919. gadā tika iecelts par Rīgas Kara slimnīcas (hospitāļa) priekšnieku un ārsta pulkveža dienesta pakāpē to vadīja līdz 1923. gadam. Pēc tam divus gadus bija Rīgas Bērnu slimnīcas direktors, vēlreiz sevi apliecinot par spējīgu administratoru.

            No 1925. līdz 1935. gadam A. Pētersons bija Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta direktors. Viņa vadības laikā 1927. gadā tika pieņemts Likums par algoto darbinieku apdrošināšanu nelaimes un aroda slimību gadījumā, 1928. gadā Likums par lauku iedzīvotāju nodrošināšanu slimības gadījumos, 1929. gadā Noteikumi par Farmakopejas komisiju, bet 1930. gadā jauns Slimo kasu likums (Noteikumi) un ieteikti to paraugstatūti, sasniedzot ļoti augstu algotā darbaspēka obligātās veselības apdrošināšanas līmeni salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm; vēl 1931. gadā tika pieņemti Noteikumi par valsts darbinieku ārstēšanu. Līdz ar to tika paveikts pats svarīgākais četros pamatvirzienos (algotā darbaspēka, lauku iedzīvotāju, valsts darbinieku veselības obligāta apdrošināšana, kā arī nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana).

            Pēc 1935. gada A. Pētersons atgriezās ierindas ķirurga darbā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā un 1944. gadā emigrēja. Miris 1966. gada 15. augustā Gēteborgā, Zviedrijā, pelni 1992. gadā pārbedīti Rīgas Meža kapos. Augusts Pētersons apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1927. gadā, Latvijas Sarkanā Krusta Goda krustu un diviem Krievijas ordeņiem.


Literatūra:
1. Album Lettonorum. 1870–1882–1930. R., 1930. 170 lpp.
2. Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sast. I. Kvāle. R., 2014. 336 lpp.
3. Latvijas armijas augstākie virsnieki: 1918–1940. Biogrāfiska vārdnīca / sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. R., 1998. 527 lpp.
4. Vīksna A. Aizmirstais Pētersons // Ārsts.lv, 2016, 3. nr., 63., 64. lpp.
5. Vīksna A. Latgales ārsti un ārstniecība. 1772–1918. R., 2004. 212 lpp.
6. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.


Augusts Pētersons ar Maskavas latviešu lazaretes personālu. Fotogrāfs: nav zināms. Maskava, 1914.–1915. gads.


Rīgas Bērnu slimnīcas direktora Augusta Pētersona aizvadīšana no darba. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1925. gada vasara.


Bērnu slimnīcas direktors Augusts Pētersons darba kabinetā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1923.–1925. gads.


Bērnu slimnīcas dibinātājs Džeimss Armitsteds un slimnīcas direktori. Augusts Pētersons – apakšējā rindā vidū. Fotokolāža no 1927. gadā izdotā Bērnu slimnīcai veltītā fotoalbuma.



Bērnu slimnīcas direktors Augusts Pētersons savā darba kabinetā, atvadoties no darba slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1925. gada vasara.



Augusts Pētersons (sēž 1. rindā 5. no kreisās), saņemot Latvijas Sarkanā Krusta Goda krustu, kopā ar Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieku Kārli Baronu (sēž 1. rindā 4. no kreisās) un citiem apbalvotajiem. Fotogrāfs: nav zināms. 1932. gada 20. novembris.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .