Jēkabs Prīmanis


1892–1971
anatoms
  Anatomijas institūta vadītājs profesors Jēkabs Prīmanis. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 30. gadi.

           

            Pirmais latviešu anatoms profesors Jēkabs Prīmanis dzimis 1892. gada 12. martā Ādažu pagasta Sautiņos zemkopja ģimenē. Pēc Rīgas Nikolaja ģimnāzijas beigšanas 1911. gadā viņš pirmos divus gadus studēja Tērbatā un pēc tam studijas turpināja Kara medicīnas akadēmijā Petrogradā, 1916. gadā tika iesaukts karadienestā Baltijas flotē, dienēja Kronštatē, Rīgā, Pērnavā un, atgriezies akadēmijā, diplomu ieguva 1918. gadā. Darba gaitu sākumā strādāja Orlā un Ādažos, 1919. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā un pēc pāris mēnešiem dienestu turpināja Latvijas armijā kā ārsts kapteinis.

            Akadēmisko karjeru J. Prīmanis sāka 1920. gadā profesora Gastona Bakmaņa vadībā. Lai pienācīgi sagatavotos turpmākam darbam, universitāte kā Rokfellera fonda stipendiātu 1925. un 1926. gadā viņu nosūtīja uz Mičiganas universitāti ASV, kā arī uz Minhenes un Prāgas universitāti. Atgriezies 1926. gadā J. Prīmanis aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju “Ductus cochlearis ārējās sienas attīstība un uzbūve”. 1929. gadā viņš tika ievēlēts par Anatomijas institūta (katedras) vadītāju un 1932. gadā – par profesoru.

            Turpinot profesora G. Bakmaņa darbu, J. Prīmanis labiekārtoja anatomikumu un pilnveidoja anatomijas muzeju. Viņš lasīja lekcijas anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā, bet līdztekus no 1922. gada – arī plastiskajā anatomijā Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. No 1939. līdz 1940. un no 1941. līdz 1943. gadam profesors bija Medicīnas fakultātes dekāns. Atbalstot savu draugu profesoru Paulu Stradiņu, no 1938. līdz 1940. gadam J. Prīmanis bija Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta vadītājs, risinot aktuālas un svarīgas demogrāfijas un eigēnikas problēmas.

            Profesors veica virkni pētījumu tiešajā specialitātē cilvēka anatomijā, bet it īpaši latviešu antropoloģijā, organizējot plašas ekspedīcijas pa Latvijas novadiem. 1931. gadā viņš publicēja pirmo „Latviešu anatomisko vārdnīcu” (otrs izdevums 1944. gadā), bet 1930. gadā par pētījumu „Latviešu ķermeņa uzbūve latvju dainās” saņēma Krišjāņa Barona prēmiju. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1934. gadā un Atzinības krusta 3. šķiru 1939. gadā.

            Kara beigās 1944. gadā Jēkabs Prīmanis emigrēja uz Vāciju un no 1946. līdz 1948. gadam bija Baltijas universitātes profesors, turpmāk līdz 1962. gadam – Pitsburgas universitātes profesors ASV. Miris 1971. gada 22. novembrī Pitsburgā.

Literatūra:
1. Arājs K. Latviešu kauli. Atmiņas par anatomikumu un antropoloģijas ziedu laikiem Latvijā. R., 2005. 279 lpp.
2. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
3. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
4. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
5. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas students Jēkabs Prīmanis. Fotogrāfs: nav zināms. ~1916. gads.




Profesors Jēkabs Prīmanis darba kabinetā Anatomijas institūtā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1929. gads.




Anatomijas nodarbība Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes preparēšanas zālē. Jēkabs Prīmanis – 2. rindā 4. no labās. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1929. gads.




Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studenti ar profesoru Gustavu Bakmani un Jēkabu Prīmani. Fotogrāfs: A. Zvirbuls. Rīga, 20. gs. 20. gadu sākums.




Profesors Jēkabs Prīmanis lekcijas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadi.




Anatomijas institūta vadītājs profesors Jēkabs Prīmanis ar kolēģēm antropoloģijas kabinetā. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 30. gadi.




Jēkabs Prīmanis antropoloģisko materiālu vākšanas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. 1936./1937. gads.




Prof. J. Prīmaņa no Vācijas uz Latviju sūtīta atklātnīte ar lūgumu parūpeties par viņa antropoloģiskajiem materiāliem, 1947.g.




Pitsburgas universitātes profesors Jēkabs Prīmanis. Fotogrāfs: nav zināms. Pitsburga (ASV), 1963. gads.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .