Vilis Purmalis


1927–1989
ķirurgs
  Profesors Vilis Purmalis. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80. gadi.

           

            Ķirurgs profesors Vilis Purmalis nāk no Baltinavas pagasta Stauberavām, kur zemnieka ģimenē dzimis 1927. gada 7. Jūnijā. Viņš beidzis Rūjienas vidusskolu 1945. gadā un RMI Ārstniecības fakultāti 1951. gadā, pēc tam piecus gadus Dundagas rajona slimnīcas galvenais ārsts un ķirurģijas nodaļas vadītājs. Veselības aizsardzības ministrijas galvenā ķirurga profesora Aleksandra Liepukalna (1892–1966) aicināts, V. Purmalis kļuva par RMI Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu un 1958. gadā bija starp pirmajiem Latvijas ķirurgiem, kas sāka operēt sirdi, taču savu pētniecisko ievirzi saistīja ar vēdera dobuma, vēlāk konkrētāk – ar žultsceļu ķirurģiju. Kā jauns un spējīgs organizators V. Purmalis 1959. gadā tika iecelts par jaunizveidotās Rīgas pilsētas 2. slimnīcas galveno ārstu, šo iestādi cenšoties izveidot par modernu daudzprofilu stacionāru. Atgriezies Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, no 1962. līdz 1968. gadam V. Purmalis bija 12. ķirurģijas nodaļas vadītājs. Viņš pirmais Latvijā un PSRS sāka izmantot holangioskopiju. Rezultāti 1966. gadā tika apkopoti medicīnas zinātņu kandidāta disertācijā, bet 1969. gadā V. Purmalis tika paaugstināts par docentu. 1971. gadā sekoja medicīnas zinātņu doktora disertācija par žultsakmeņu slimības ķirurģisko ārstēšanu, kurā bija apkopoti dati par 715 operācijām.

            Guvis atzinību, 1968. gadā V. Purmalis tika iecelts par Veselības aizsardzības ministrijas galveno ķirurgu un laikā līdz 1987. gadam panāca ķirurģiskā darba un ķirurgu kvalifikācijas spēju kāpumu Latvijā. Līdztekus 1972. gadā viņš tika ievēlēts par RMI Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes Ķirurģijas katedras vadītāju un 1974. gadā par profesoru. Viņš izveidoja plašu daudzprofilu klīniku un apmācības bāzi, kurā strādāja līdz mūža galam. Turklāt 1973. gadā profesors V. Purmalis tika ievēlēts par Latvijas Ķirurgu zinātniskās biedrības priekšsēdētāju.

            Sekoja pagodinājumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums 1977. gadā un tai pašā gadā Latvijas PSR Valsts prēmija kopā ar kolēģiem “par gremošanas orgānu patoģenēzes aktuālu problēmu izpēti un šo orgānu slimību jaunu diagnostikas un ārstniecības metožu radīšanu un ieviešanu praksē”.

            Profesors V. Purmalis publicējis vairāk nekā simt zinātnisku darbu, bijis 20 izgudrojumu un 20 racionalizācijas priekšlikumu autors un līdzautors; viņa vadībā vai ar konsultatīvu palīdzību sagatavotas sešas disertācijas.

            Liktenis ķirurgiem parasti neatvēl ilgu mūžu. Tāpat kā izcilākajam latviešu ķirurgam profesoram Paulam Stradiņam, arī Vilim Purmalim nebija lemts dzīvot ilgāk par 62 gadiem – viņš nomira 1989. gada 28. novembrī Rīgā un apbedīts Meža kapos. 2006. gadā iznāca viņa piemiņas grāmata ar zīmīgu nosaukumu „Katram sava zvaigzne”.


Literatūra:
1. Gaiļezera slimnīca. Rakstu kopojums 25 gadu jubilejā / sast. A. Vīksna. R., 2003. 296 lpp.
2. Katram sava zvaigzne. Atmiņu grāmata par profesoru Vili Purmali / sast. A. Vīksna. R., 2006. 273 lpp.
3. Skaģers A. Vilim Purmalim – 75 // Latvijas Ārstu Žurnāls, 2002, 5. nr., 52. lpp.
4. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.


Vilis Purmalis Rīgas Medicīnas institūta aģitpunktā lasa lekciju vēlētājiem par jaunākajiem sasniegumiem kardioķirurģijā. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, 1959. gads.



Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais ķirurgs profesors Vilis Purmalis Rīgas Medicīnas institūtā valsts eksāmenā ķirurģijā. No kreisās: 1.Vilis Purmalis; 2. prof. Vladimirs Utkins. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 70. gadu otrā puse.



Profesors Vilis Purmalis (2. no labās) operācijas laikā kopā ar Rīgas Medicīnas institūta Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes studentiem. Fotogrāfs: P. Cīrulis. Rīga, 1976. gads.



Profesors Vilis Purmalis ar kolēģiem apgaitā pie slimnieka. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 80. gadi.



Nozīmīte. Profesors Vilis Purmalis.



Ķirurgam, medicīnas zinātņu doktoram V. Purmalim veltīts ex libris. Mākslinieks: Otto Mednis. 1968. gads.



Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .