 | Ernests
Putniņš 1867–1962 ginekologs |
Dzemdniecības un ginekoloģijas kā augstskolas mācībpriekšmeta izveidotājs Latvijā profesors Ernests Putniņš dzimis 1867. gada 17. martā Kosas pagasta Kļavkalna Reinmuižās zemnieka ģimenē. Pēc Cēsu Bērzaines ģimnāzijas beigšanas no 1888. līdz 1894. gadam viņš studēja Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē, pēc kuras absolvēšanas četrus gadus strādāja Kalncempjos pie Alūksnes, lai sakrātu naudu trīs gadu papildstudiju ceļojumam uz Vīni, Parīzi un Berlīni. No 1901. gada līdz mūža galam E. Putniņš strādāja un dzīvoja Rīgā ar diviem pārtraukumiem, kad viņš kā kara ārsts piedalījās cīņās krievu un japāņu karā Mandžūrijā un Pirmajā pasaules karā.
Sācis kā skolu ārsts, 1919. gadā E. Putniņš tika iecelts par Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktoru un palika šai amatā līdz 1924. gadam, vienlaikus vadot vecmāšu skolu un slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļu līdz 1928. gadam, kad pārcēlās uz Rīgas pilsētas 2. slimnīcu Pārdaugavā.
No 1921. līdz 1939. gadam E. Putniņš vadīja Latvijas Universitātes Dzemdību un ginekoloģijas klīniku, 1922. gadā tika ievēlēts par vecāko docentu, 1930. gadā – par medicīnas goda doktoru un 1931. gadā – par profesoru. Viņš bija izcils praktiķis, taču nedaudzu zinātnisku publikāciju autors, kurās it īpaši pauda savu noliedzošo attieksmi pret abortiem. Apzinoties, ka viņam uzticēta jauno ārstu un zinātnieku sagatavošana, profesors izaudzināja četrus medicīnas doktorus, kas aizstāvēja disertācijas un pēc laika varētu stāties viņa vietā. Tie bija Pēteris Ābele (1893–1986), Aleksandrs Baidiņš (1888–1962), Augusts Krastiņš (1902–1971) un Jānis Āboliņš (1906–1994), kas diemžēl visi četri Otrā pasaules kara beigās emigrēja. Pēc E. Putniņa iniciatīvas Rīgas 2. (tagad Paula Stradiņa klīniskajā universitātes) slimnīcā 1939. gadā sāka celt sešstāvu ginekoloģisko korpusu (t.s. veco jauno māju), ko pabeidza tikai 1957. gadā un pārprofilēja. Tā kā pēc kara speciālistu ļoti trūka, profesoram uz pāris gadiem no pensijas nācās atgriezties darbā.
Pirms kara 1930. gadā E. Putniņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta Goda krustu un Aizsargu Nopelnu krustu, pēc kara 1947. gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums.
Profesors Ernests Putniņš nodzīvoja ilgu mūžu un nomira 1962. gada 15. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos. 1997. gadā pie agrākā 1. slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas korpusa Šarlotes ielas galā atklāta E. Putniņam veltīta piemiņas plāksne.Literatūra:
1. Āboliņš J. Prof. Ernests Putniņš un viņa klīnika // LĀZA Apkārtraksts, 1977, 112. nr., 8.–11. lpp.
2. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
3. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. R., 1939, 1., 2. d. 920, 648 lpp.
4. Melks Ē. Ginekologs prof. Ernests Putniņš un četri medicīnas zinātņu doktori. R., 1996. 159 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
6. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
Tērbatas universitātes students Ernests Putniņš. Fotogrāfs: K. Šulcs. Tērbata, 1893. gada 24. oktobris.
Ernests
Putniņš (12. no labās tumšā uzvalkā un cepurē) krievu–japāņu kara laikā pie
Krievijas impērijas ķeizarienes Marijas Fjodorovnas vārdā nosauktās lazaretes.
Fotogrāfs: nav zināms. Mandžūrija, 1904.–1905. gads.
Ernests
Putniņš (1. no labās) cariskās Krievijas armijā 1. pasaules kara laikā.
Fotogrāfs: nav zināms. Jaungulbene, 1917. gads.
Ordenis
“Svētās Annas” 2. šķira.
Ordenis
“Svētā Staņislava” 3. šķira.
Ernests
Putniņš studentu vidū Rīgas 1. slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1923.
gads.
Ernests
Putniņš (stāv 1. no kreisās) vada studentu praktiskās nodarbības Rīgas 1.
slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 20. gadu otrā puse.
Ernests
Putniņš darba kabinetā pie mikroskopa. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs.
20.–30. gadi.
LPSR
Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums prof. Ernestam Putniņam. Latvijas PSR,
1947.gads.