Jānis Ruberts


1874–1934
oftalmologs
  Profesors Jānis Ruberts. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 20. gadi.

           

            „Acis kā dvēseles un miesas spogulis” – šādu tematu savai akadēmiskai runai 1923. gada 28. septembrī Latvijas Universitātes gada svētkos bija izraudzījies jaunievēlētais rektors profesors Jānis Ruberts, bet runu noslēdza ar atziņu, ka „acīm ir uzdevums būt ne vien par redzes orgānu, bet kalpot arī citiem nolūkiem”.

            Akadēmiskās oftalmoloģijas pamatlicējs Latvijā dzimis 1874. gada 25. maijā Bolderājā dzirnavnieka ģimenē, pēc Rīgas Aleksandra ģimnāzijas beigšanas 1894. gadā studējis Tērbatas universitātē, ārsta diplomu ieguva1899. gadā un turpmākos piecus gadus bija universitātes Acu slimību klīnikas asistents, strādājot profesoru Eduarda Rēlmaņa (1848–1917) un Fjodora Jevecka (1851–1909) vadībā; doktora disertāciju par lepras izraisītām acu slimībām aizstāvēja 1903. gadā.

            Patstāvīgas darba gaitas J. Ruberts sāka 1904. gadā kā Zveņigorodkas acu dziedinātavas direktors Kijevas guberņā, no 1909. gada bija skolu ārsts Kijevā, no 1910. gada Kijevas universitātes privātdocents, no 1915. gada asistents un no 1919. līdz 1922. gadam – profesors un Acu slimību klīnikas direktors.

            Dzimtajā pusē jau ar solīda zinātnieka reputāciju profesors atgriezās 1922. gadā, kad tika ievēlēts par LU Acu slimību klīnikas vadītāju, kurai 1925. gadā iekārtoja jaunas telpas Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ambulancē. No 1923. līdz 1925. gadam J. Ruberts bija LU rektors, šai laikā ievērojami paplašinot augstskolas darbību, izveidojot jaunas struktūrvienības un iegūstot jaunus īpašumus. 1932. gadā viņš nodibināja Latvijas Oftalmologu biedrību un bija tās pirmais priekšsēdētājs, sekmēja arī sadarbību ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un tika ievēlēts par Baltijas Oftalmologu savienības goda priekšsēdētāju. J. Ruberts veicis pētījumus par acs patohistoloģiju, fliktenulozo acs slimību etioloģiju, asaru novadceļu saslimšanu trahomas gadījumā, adrenalīna ietekmi uz acs iekšējo spiedienu, kataraktas ekstrakciju, acābola siderozi un oftalmoloģijas vēsturi. Profesors izveidoja Latvijas oftalmologu skolu; no viņa audzēkņiem doktora disertāciju aizstāvēja Kārlis Apinis (1895–1967), kas emigrēja, un Kārlis Balodis (1889–1964), kas Acu slimību katedru vadīja pēckara laikā.

            Profesors Jānis Ruberts apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1927. gadā, kā arī ar četriem Krievijas ordeņiem. Miris 1934. gada 1. novembrī Rīgā, apbedīts Lielajos kapos. Tā kā kapavieta nav saglabājusies, Senču ielas malā izveidota nosacīta vieta, kas 1998. gadā iezīmēta ar piemiņas akmeni.


Literatūra:
1. Album Lettonorum. 1870–1882–1930. R., 1930. 170 lpp.
2. Balodis K. Profesors Jānis Ruberts // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1934, 11. nr., 484.–487. lpp.
3. Latvijas Universitāte. 1919–1929. R., 1929. 615 lpp.
4. Profesors Dr. med. Jānis Ruberts. Dzīve un darbs / Sast. S. Ruska. R., 2007. 109 lpp.
5. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
6. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.

Tērbatas Universitātes students, korporācijas „Lettonia” biedrs Jānis Ruberts. Fotogrāfs: nav zināms. Tērbata, 19. gs. 90. gadu beigas, 20. gs. sākums.




Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki. No kreisās 1. rindā: Eduards Gartjē, Pēteris Sniķers, Cēzars Amslers, Ferdinands Neireiters, Jānis Dzirne, Romans Adelheims, Roberts Krimbergs, Jānis Ruberts; 2. rindā sēž: Ādams Ērleins, Eižens Vēbers, Vasilijs Kļimenko, Jēkabs Alksnis, Hermanis Buduls, Kārlis Barons; 3. rindā sēž: Eduards Gartjē, Vladimirs Trofimovs, Edvarts Kalniņš, Jēkabs Prīmanis, Jānis Kaktiņš, Maksis Brants, Jānis Šulcs, Ernests Putniņš. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 1925. gads.




Latvijas Universitātes Acu slimību klīnikas vadītājs Jānis Ruberts (pirmais no labās) Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ambulancē izmeklē slimnieku. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadu pirmā puse.




Profesors Jānis Ruberts savā darba kabinetā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadu pirmā puse.




Profesors Jānis Ruberts. Fotogrāfs: Krišs Rake. Rīga, 20. gs. 30. gadu pirmā puse.




Profesora J. Ruberta autobiogrāfija laika periodam no dzimšanas 1874. gada 13. maijā līdz 1922. gadam.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .