Ksenija Skulme


1893–1967
dietoloģe
  Profesore Ksenija Skulme. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1966. gads.

           

            „Dzīvi dzīvot ne tikai sev, bet vairāk citiem, dzīvot ne tikai šai dienai, bet rītdienai, izprast tagadni, būt tai noderīgai, spēt saskatīt nākotnes problēmas un nerimtīgi cīnīties par to īstenošanu dzīvē,” – šādi vārdi izskanējuši profesores Ksenijas Skulmes mūža vērtējumā. Viņa ir klīniskās uzturzinātnes pamatlicēja un pirmā ārstnieciskā uztura organizētāja Latvijā.

            K. Skulmes dzīves ritums sācies 1893. gada 14. septembrī Rīgas pievārtē Babītes pagasta rakstveža ģimenē. Pabeigusi V. Maldoņa privātģimnāziju Rīgā 1911. gadā, viņa devās uz Maskavu un studēja Augstāko sieviešu kursu Filoloģijas fakultātē, līdz tika ierauta Pirmajā pasaules karā un bija žēlsirdīgā māsa Petrogradā līdz 1920. gadam. Atgriezusies Latvijā, K. Skulme studēja LU Medicīnas fakultātē, kuru beidza 1927. gadā, strādāja Rīgas pilsētas 2. un 1. slimnīcā, slimokasēs un vairākās poliklīnikās, 1944. un 1945. gadā bija Valsts onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārste un no 1945. līdz 1952. gadam – Rīgas pilsētas 2. (diētas) slimnīcas galvenā ārste.

            Zinātniskajam un pedagoģiskajam darbam K. Skulme pievērsās 1944. gadā un līdz 1949. gadam medicīnas studentiem lasīja lekcijas dietoloģijā, 1948. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidātes disertāciju par kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas cēloņiem un diētas terapiju. Līdztekus no 1946. līdz 1951. gadam K. Skulme bija LPSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūta sektora vadītāja, no 1951. gada Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta līdzstrādniece un no 1961. gada Uztura sektora vadītāja. Pēc tam, kad 1959. gadā K. Skulme bija aizstāvējusi medicīnas zinātņu doktores disertāciju „Kuņģa priekšvēža un kuņģa vēža etioloģijas, patoģenēzes un agrīnas diagnostikas jautājumi”, 1963. gadā viņa tika ievēlēta par profesori un šai pašā gadā saņēma LPSR Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces goda nosaukumu. No 1948. līdz 1952. gadam un no 1959. gada profesore bija LPSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenā dietoloģe.

            Profesores plašo pētījumu lokā īpaši izdalās jaunu olbaltumvielu iegūšanas avotu meklējumi un to bioloģiskais vērtējums, onkoloģisko slimnieku diēta, Latvijas iedzīvotāju optimālās uztura normas. Viņa sarakstījusi vairākas grāmatas, propagandējusi pareiza uztura atziņas, izaudzinājusi savu sekotāju – Latvijas uzturzinātnieku paaudzi.

            Profesore Ksenija Skulme mirusi 1967. gada 25. februārī Rīgā, apbedīta Meža kapos.


Literatūra:
1. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
2. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
3. Vīksna A. Pirmās latviešu medicīnas zinātnieces // LU Raksti. R., 2012, 780. sēj., 262.–269. lpp.
4. Žihare L. Profesores Ksenijas Skulmes ieguldījums medicīnas zinātnē // Latvijas Ārsts, 1995, 8. nr., 57., 58. lpp.

Ksenija Skulme ar dzīvesbiedru un dēlu. No labās: 1. Uga Skulme. Stāv: mākslinieks Ģederts Eliass. Rīga, 1930. gads.




Ksenijas Skulmes fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadi.




Prof. Ksenijas Skulmes grāmata “Uzturs veselības sardzē”. Rīga, 1960. gads.




Doc. K. Skulmes diploms par medicīnas doktora grāda iegūšanu. Maskava, 1960. gads.




Prof. K. Skulmes diploms par medicīnas profesora grāda iegūšanu. Maskava, 1963. gads.




LPSRS Augstākās padomes diploms prof.. K. Skulmei par nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu. Rīga, 1963.gads.


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .