Aleksandrs Šmits


1892–1978
bioķīmiķis
  Profesors Aleksandrs Šmits. Fotogrāfs: Raimonds Ulmanis. Rīga, 1972. gads.

           

            Akadēmiķis Aleksandrs Šmits bija varas ļoti ieredzēts padomju laika latviešu bioķīmiķis. Viņa zinātnisko pētījumu loks galvenokārt aptvēra insulīna un askorbīnskābes bioķīmiskās izpētes un ražošanas tehnoloģijas izstrādes, kā arī parenterālās barošanas jautājumus. Tikai retais no Latvijas padomju zinātniekiem bija tik augsti titulēts: medicīnas zinātņu doktors, profesors, LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Staļina un LPSR Valsts prēmijas laureāts, trīs Ļeņina ordeņu un vairāku citu ordeņu kavalieris utt.

            A.Šmits dzimis 1892. gada 18. martā Tukuma apriņķa Reņģes pagastā dzirnavnieka ģimenē. Beidzis Ventspils reālskolu 1911. gadā un studējis V. Behtereva Psihoneiroloģijas institūtā Pēterburgā, 1912. gadā pārgājis uz Kara medicīnas akadēmiju, 1916. gadā iesaukts armijā par ārrindas ārstu un diplomu saņēmis 1922. gadā. Turpat akadēmijā sagatavots zinātniskam darbam un strādājis Bioķīmijas katedrā līdz 1935. gadam, līdztekus no 1927. līdz 1945. gadam 2. Ļeņingradas Medicīnas institūta Bioķīmijas katedras vadītājs un no 1935. līdz 1945. gadam Vissavienības Vitamīnu institūta zinātniskais vadītājs un direktors; medicīnas zinātņu doktora disertāciju par askorbīnskābes dabu un nozīmi dzīvā organismā aizstāvējis 1939. gadā.

            Rīgā A. Šmits ieradās 1945. gadā un uzreiz ieņēma augstus amatus: LVU Bioķīmijas katedras vadītājs no 1945. līdz 1950. gadam un Organiskās ķīmijas katedras vadītājs 1950. un 1951. gadā, Medicīnas fakultātes dekāns no 1946. līdz 1949. gadam; LPSR ZA Bioloģijas un lauksaimniecības zinātņu nodaļas akadēmiķis sekretārs no 1946. līdz 1952. gadam, Uztures institūta direktors no 1946. līdz 1950. gadam, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktors no 1951. līdz 1953. gadam, šā institūta Vielmaiņas un uztura sektora vadītājs no 1952. līdz 1954. gadam, RMI Bioķīmijas katedras vadītājs no 1950. līdz 1973. gadam, Centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas Bioķīmijas un parenterālās barošanas nodaļas vadītājs no 1972. gada.

Tad vēl LPSR Augstākās padomes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks no 1947. līdz 1955. gadam, LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskās padomes priekšsēdētājs no 1948. gada, Vissavienības Bioķīmiķu biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētājs no 1950. gada. Patiešām daudz!

            Akadēmiķis Aleksandrs Šmits miris 1978. gada 18. jūnijā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.


Literatūra:
1. Akadēmiķis Aleksandrs Šmidts. Biobibliogrāfija / sast. V. Jauģiets. R., 1961. 64 lpp.
2. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
3. Блюгер А., Корзан В. Академику Александру Александровичу Шмидту 85 лет // Известия АН ЛССР, 1977, № 3, с. 130–132.
 

Kara medicīnas akadēmijas 2. kursa students Aleksandrs Šmits (2. rindā vidū) mācību nometnē. 1. rindā – Reinholds Sniķers. Fotogrāfs: nav zināms. Stopiņu pagasts, 1912. gads.




Aleksandrs Šmits vada lekciju Kara medicīnas akadēmijā. Fotogrāfs: nav zināms. Ļeņingrada, 1928. gads.




Aleksandrs Šmits ar studentiem pēc lekcijas Latvijas Valsts universitātē. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1947. gads.




PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs Mihails Kaļiņins pasniedz Aleksandram Šmitam Ļeņina ordeni. Fotogrāfs: nav zināms. Maskava, Kremlis, 1944. gads.




Aleksandrs Šmits Rīgas Medicīnas institūta Bioķīmijas katedrā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 50. gadi.




Vissavienības Vitamīnu institūta zinātniskais direktors Aleksandrs Šmits laboratorijā. Fotogrāfs: nav zināms. Ļeņingrada, 1945. gads.




Profesors Aleksandrs Šmits. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1960. gads.