Pauls Stradiņš


1896–1958
ķirurgs, onkologs, medicīnas vēsturnieks
  Profesora Paula Stradiņa fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 30. gadu beigas.

           

            Lai pierādītu savu uzskatu pareizību, gatavojot disertāciju par perifēro nervu bojājumiem un to ārstēšanu, Petrogradas Kara medicīnas akadēmijas Hospitālās ķirurģijas klīnikas ārsts Pauls Stradiņš 1922. gada 14. decembrī veica pašeksperimentu, liekot savam vecākajam kolēģim, vēlākajam akadēmiķim Vladimiram Šamovam (1882–1962) izdarīt viņam kreisā pleca artērijas apvidū periarteriālo simpatektomiju un novērot šās operācijas sekas. P. Stradiņš ļoti riskēja, jo nelabvēlīga rezultāta gadījumā roka zaudētu kustības spējas un līdz ar to tiktu pārvilkta svītra iecerētajai ķirurga karjerai. Tomēr pašeksperiments attaisnoja sevi, pierādījums tika gūts, bet Latvija ieguva savu izcilāko un līdz šim vispazīstamāko ārstu, kura vārds simbolizē ārsta sūtības un būtības ētisku vispārinājumu.

            P. Stradiņš dzimis 1896. gada 17. janvārī Eķengrāvē (tagad Viesīte) namdara ģimenē, 1914. gadā ar izcilību beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā un 1919. gadā Kara medicīnas akadēmiju Petrogradā, 1923. gadā aizstāvējis doktora disertāciju un atgriezies Latvijā, kur sācis darbu LU Medicīnas fakultātē un pēc stažēšanās ASV un Anglijā 1927. gadā aizstāvējis otru disertāciju (par spontāno gangrēnu). Viņa dzīves devīzes bija: "Aliis inserviendo consumor" (Dodot gaismu, sadegu), "Medicīna reizē ir amats, zinātne un māksla", "Tikai labs cilvēks var būt labs ārsts", "Mīlestība ir augstākā medicīna" un "Man jāatstāj pēc sevis klīnika, ķirurgu skola un muzejs".

            Kļuvis par profesoru, ķirurģijas klīnikas un katedras vadītāju, Latvijas lielākās slimnīcas galveno ārstu, Medicīnas fakultātes dekānu, zinātniskās pētniecības institūta direktoru, sešu biedrību dibinātāju, akadēmiķi un tā tālāk, ieņemot neskaitāmus amatus un pildot daudzus citus pienākumus, P. Stradiņš vēsturiski ļoti mainīgajā laikmetā paveica ārkārtīgi daudz slimā cilvēka un savas tautas labā, kur ārstniecība, zinātne un pedagoģija gāja rokrokā ar organizatorisku jauncelsmes darbu, nemitīgu iedzīvotāju veselību aprūpes uzlabošanu un tās vadības pilnveidošanu.

            P. Stradiņš darbojies daudzās nozarēs un specialitātēs, no kurām vairāk izdalās trīs – ķirurģija, onkoloģija un medicīnas vēsture. Ķirurģija bija viņa pamatspecialitāte, onkoloģijā P. Stradiņš lika tās klīniskos un organizatoriskos pamatus Latvijā, uzmanību veltot agrīnai vēža diagnostikai, bet vaļasprieks – medicīnas vēsture ar darbīgā mūža lielo lolojumu – Medicīnas vēstures muzeju – darīja P. Stradiņa vārdu tālu pazīstamu pasaulē, un tā tas ir līdz pat šim laikam, kad Stradiņa muzejs ir viens no trim ievērojamākajiem pasaules medicīnas muzejiem.

            Strādājot nemitīgā pārslodzē, Paula Stradiņa mūžs pāragri aprāvās 1958. gada 14. augustā Rīgā, apbedīts Meža kapos. Viņa vārdā nosaukti muzejs, slimnīca, universitāte un medicīnas koledža, četras ielas Latvijas pilsētās, notiek ikgadēji Stradiņa lasījumi, kuru laikā par sasniegumiem medicīnas zinātnē un vēsturē tiek pasniegta Stradiņa balva, viņam uzcelti pieminekļi Rīgā un dzimtajā Viesītē.


Literatūra:
1. Akadēmiķis Pauls Stradiņš. Bibliogrāfija / sast. E. Peile, J. Paeglis. R., 1959. 138 lpp.
2. Pauls Stradiņš. Nepublicēti dokumenti un materiāli // Latvijas Ārsts, 1996, 1. nr., 50.–76. lpp.
3. Profesors Pauls Stradiņš dzīvē un darbā. R., 1961. 362 lpp.
4. Stradiņš J., Arons K. Ē., Vīksna A. Tāds bija mūsu laiks… R., 1996. 491 lpp.
5. Vīksna A. Ārstu zvaigznājs. R., 2015. 144 lpp.
6. Vīksna A. Latvijas ķirurģijas profesori. R., 2010. 141 lpp.
7. Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919–1950. R., 2011. 499 lpp.
8. Vīksna A. Pa ārstu takām. R., 1990. 174 lpp.
9. Vīksna A. Paula Stradiņa dzīves un darba vietas. R., 1975. 48 lpp.
 
 

Aleksandra ģimnāzijas audzēknis Pauls Stradiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, ~1914. gads.




Pauls Stradiņš – Petrogradas Kara medicīnas akadēmijas students. Fotogrāfs: nav zināms. ~1915. gads.




Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas kara ārsti. Pauls Stradiņš – 2. rindā 1. no kreisās. Fotogrāfs: nav zināms. 20. gs. sākums.




Paula Stradiņa fotoportrets. Fotogrāfs: K. Rake. Rīga, 20. gs. 20. gadi.




Profesors Jēkabs Alksnis (galda labajā pusē) un Pauls Stradiņš (galda kreisajā pusē) Latvijas Universitātes ķirurģijas klīnikā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20. gs. 20. gadi.




Pauls Stradiņš (1. rindā 3. no kreisās) Onkoloģiskās slimnīcas personāla vidū. 1. rindā 2. no labās: Ņina Stradiņa. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1945. gada 1. aprīlis.




Pauls Stradiņš un Ņina Stradiņa ar bērniem Irēnu, Jāni un Maiju. Fotogrāfs: nav zināms. 1935. gads.




Rīgas 2. slimnīcas medicīniskais direktors Pauls Stradiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1932. gads.




Latvijas mediķi kopā ar citu Baltijas valstu mediķiem. No kreisās: 1. Pauls Stradiņš; 3. Jēkabs Alksnis; 6. Aleksandrs Bieziņš. Fotogrāfs: K. Rake. Rīga, 1938. gads.




Pauls Stradiņš ar ķirurģijas studentiem. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 20 .gs. 50. gadu pirmā puse.




Profesora Pauls Stradiņš operācijas laikā. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1948. gads.




Valsts eksāmenu laikā Rīgas Medicīnas institūtā. No kreisās: 1. Kristaps Rudzītis; 2. Pauls Stradiņš; 4. Vasilijs Kalbergs. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1956. gads.




LU Ķirurģijas fakultātes klīnikas asistenta Paula Stradiņa pētījums “Par tā saucamās gangrena spontanea etioloģiju, klīniku un terapiju”. Pētījums tapis 1927. gadā, apkopojot tā laika jaunākos atklājumus un ārstēšanas metodes.




Prof. P. Stradiņam veltīts ex libris. Mākslinieks: A. Jupatovs. ~ 1970. gadi.




Profesors Pauls Stradiņš un Medicīnas vēstures muzeja pirmais direktors Oļģerts Krūmiņš. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1957. gads.




Profesors Pauls Stradiņš ar Republikas klīniskās slimnīcas ārstu grupu. Fotogrāfs: nav zināms. Rīga, 1955.–1957. gads.
 


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .