Teodors Tillings


1842–1913
psihiatrs
  Teodors Tillings.

           

            Psihiatrisko slimnieku aprūpe Latvijā sākās ar Sabiedriskās aizgādības kolēģijas iestāžu izveidošanu Vidzemes un Kurzemes guberņu centros Rīgā un Jelgavā 18. gadsimta beigās. Rīgas Citadelē 1787. gadā jaunuzceltā namā (tagad Citadeles ielā 12) tika ierīkota t.s. dolhauze jeb  trakonams, kas 1824. gadā tika pārcelts uz citu jaunbūvi Aleksandra Augstumiem kā psihiatriskā nodaļa un mūsu dienās ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Taču sākotnēji tur veikta tikai slimnieku uzraudzība, bet psihiatriskās ārstniecības sākums saistāms ar Sarkankalna slimnīcu, kuru 1862. gadā kā privātu iestādi dibināja Dr. med. Gregors Brucers (1834–1883), kas 1872. gadā to pārdeva Rīgas pilsētai. Sarkankalna psihiatriskā slimnīca pastāvēja līdz 1942. gadam, bet pēc kara tās telpās tika iemitināta mūsdienu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

            Visvairāk Sarkankalna slimnīcas izveidē, paplašināšanā un izbūvē veica tās otrais pēc Brucera direktors Teodors Tīlings, kas uzskatāms par psihiatrijas kā zinātniskas ārstnieciskas metodes pamatlicēju Latvijā. Viņš dzimis 1842. gada 25. maijā Nītaurē mācītāja ģimenē, 1862. gadā beidzis Guberņas ģimnāziju Rīgā un 1867. gadā Tērbatas universitāti, tad bijis Sarkankalna slimnīcas volontierārsts un 1869. gadā Tērbatā aizstāvējis disertāciju  par progresīvo paralīzi klīniskā un anatomiskā skatījumā. Pēc papildstudijām Vīnē T. Tilings strādāja praktiskā darbā valsts metropolē Pēterburgā un bija Nikolaja Brīnumdara garīgo slimnieku dziednīcas ordinators.

            No 1884. gada līdz mūža galam 1913. gada 8. jūlijā Rīgā T. Tīlings bija Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas direktors, kur veica savus lielos pārveides darbus, klīniku tuvinot Eiropas līmenim, publicēja pētījumus specialitātē, kā arī izaudzināja Latvijas psihiatru pirmo paaudzi. No 1890. līdz 1892. gadam un 1893. gadā viņš bija Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidents. Darbi veltīti smadzeņu audzējiem, mānijai, alkoholiskiem neirītiem un paralīzei, amnēzijai, iedzimtai deģenerācijai un perversitātei, vajāšanas idejām un halucinācijām, grīļīgai gaitai u.c. psihiatrijas jautājumiem. T. Tilinga vadībā sagatavotas divas grāmatas par Sarkankalna slimnīcas darbību, kas izdotas 1897. un 1912. gadā, bet trešā ir veltīta Teodoram Tīlingam pašam viņa 25 darba gadu jubilejā direktora amatā 1909. gadā.


Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
2. Buduls H. Latvijas galvas pilsētas Rīgas Sarkankalna slimnīcas vēsture. 1862–1937. R., 1938. 249 lpp.
3. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
4. Festschrift zum 25-jährigen Jubiläum des Direktors Dr. med. Th. Tiling. R., 1909. 72 S.
5. Grünfeld A. Verzeichniss der von der medizinischen Facultät zu Dorpat veröffentlichten Schriften // Historische Studien aus dem Pharmakologischen Institute der Kaiserlichen Universität Dorpat, Bd. 3. Halle a.S., 1893, S. 1–135, 415–449.
 

Teodora Tillinga grāmata, kas veltīta 25. darba gadiem Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas direktora amatā. Rīga, 1909.gads.
 


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .