Kārlis Valdhauers


1821–1899
oftalmologs
  Kārļa Valdhauera fotoportrets. 19. gs. beigas. Fotogrāfija no žurnāla „Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundschau”, 1903. gada februāris, Nr. 2, 5. lpp.

           

            Ja par viduslaikiem drīzāk nezināms nekā zināms ir tas, ka Latvijas pilsētās acu operācijas veikuši klejojošie amatnieki, kas saukti par ķirurgiem bārddziņiem, akmeņgriežiem, operatoriem, okulistiem, pie tam biežāk ticis noņemts pelēkais nags jeb katarakta, tad nopietnāks sākums saistāms ar 1857. gadu, kad Rīgā nometies un savu klīniku ierīkojis pirmais speciālists oftalmologs Kārlis Valdhauers. Viņš dzimis 1821. gada 8. decembrī Salienas muižas pārvaldnieka ģimenē, mācījies Jelgavas ģimnāzijā, no 1840. gada studējis Kēnigsbergas un no 1843. gada Halles universitātē, kurā 1845. gadā ieguvis Dr. med. grādu un eksāmenus ārsta tiesību iegūšanai Krievijā pārlicis 1846. gadā Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā.

            Pēc desmit lauku ārsta darbā pavadītiem gadiem Vecsaulē, Baldonē un Salaspilī, 1856. un 1857.gadā K. Valdhauers specializējās acu slimībās Berlīnē pie tolaik izcilākā oftalmologa Albrehta fon Grēfes (1828–1870), kā arī Parīzē. Rīgā no 1857. gada K. Valdhauers strādāja privātpraksē, bet no 1864. līdz 1880. gadam bija jaunuzceltās un lieliski aprīkotās Reimersa atraitnes acu dziednīcas direktors, līdztekus 1872. gadā ierīkoja aklo iestādi. Pēc tam 1880. gadā viņš papildināja zināšanas Vīnē pie otra slavenākā Eiropas oftalmologa Ferdinanda Arlta (1812–1887). No 1881. līdz 1891. gadam viņš bija Jelgavas diakoņu slimnīcas acu nodaļas vadītājs, kurai 1883. gadā uzcēla jaunu ēku. Mūža beigas F. Valdhaueram bija ciešanu pilnas, jo viņš palika kurls, vēlāk arī akls; miris 1899. gada 30. aprīlī Jelgavā.

            K. Valdhauera zinātniskā aktivitāte saistās ar Rīgas Praktizējošo ārstu biedrību, kuras sēdēs viņš nolasījis 70 referātus, bet publicējies Rīgas, Pēterburgas un ārzemju zinātniskajos izdevumos. Laikabiedru vērtējumā viņš bijis izcils zinātnieks, lielisks cilvēks un prasmīgs operētājs. Starp oftalmoloģijas vēsturnieka Solomona Magiļņicka (1903–1990) nosauktajiem K. Valdhauera svarīgākajiem nopelniem ir novitātes oftalmoķirurģijā, kur viņš viens no pirmajiem Krievijā veicis iridektomiju glaukomas gadījumā, modificējis trihiāzes operāciju, kas terminoloģijā pazīstama kā Arlta-Valdhauera operācija, pirmais Krievijā aprakstījis orbītas ehinokoku, kā arī izveidojis oftalmologu skolu, kur viņa tuvākais sekotājs bija Džons Stafenhāgens (1842–1916), nākamais Reimersa atraitnes dziednīcas direktors; vēl aplūkojis slimnīcu celtniecību (paviljonu sistēma Rīgas pilsētas 1. slimnīcā).


Literatūra:
1. Brennsohn I. Die Aerzte Kurlands vom Beginn der herzoglichen Zeit bis zur Gegenwart. 2. Ausg. R., 1929. 492 S.
2. Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
3. Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710–1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.
4. Магильницкий С. Г. Карл Вальдхауэр – первый рижский специалист – ученый-офтальмолог // Из истории медицины. Рига, 1963, т. 5, с. 235–246.
 
 


Kārļa Valdhauera fotoportrets. Fotogrāfs: nav zināms. 19. gs. beigas.
 


Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja projekts
virtuālā enciklopēdija „100 nozīmīgas personas Latvijas medicīnas vēsturē”

 .